Navigation – Plan du site

AccueilNuméros19Ievadvārdi

Ievadvārdi

Andris Vilks, Alēns Kolā et Kristofs Didjē
p. 5
Cet article est une traduction de :
Éditorial [fr]

Texte intégral

1Šajā Eiropas vēlēšanu pavasarī mēs vēlētos izglītības, pētniecības un kultūras iestādēm uzsvērt, cik liela nozīmē ir starptautiskai sadarbībai. Tas, ka šis izdevums iznāk divās valodās, pirmkārt, jau ir ilgas sadarbības rezultāts. Tā aizsākās 2011. gadā, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas (Bibliothèque nationale et universitaire, BNU) sadarbībā tapa vairāki projekti: kopīgi veidotā izstāde par Luteru 2017. gadā, abu institūciju darbinieku apmaiņas vizītes informatīvos un mācību nolūkos, kopīga starptautisko studiju dienu rīkošana, kā arī tagad jūsu rokās nonākušais izdevums, kas rekordīsā laikā ticis sagatavots un publicēts vienlaikus franču un latviešu valodās. Tā bija jauna pieredze arī Strasbūras Nacionālās bibliotēkas izdevumam. Jāpiemin arī sadarbība ar Strasbūras Universitātes pētnieku komandu “Arts, civilisation et histoire de l’Europe” (EA ARCHE) un Latvijas vēstniecības Francijā nozīmīgais atbalsts, kas deva iespēju sarīkot kvalitatīvu simpoziju un pulcēt abu valstu bibliotēku, universitāšu, tehnisko skolu un muzeju speciālistus, lai visos tā aspektos atklātos mantojums, kas kļuvis vēl pievilcīgāks gan zinātnes, gan tūrisma jomā: Strasbūras “Neustadt”, tāpat kā Rīgas jūgendstila arhitektūra, ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šāda atzinība ārpus institūciju robežām vieno divas kultūras jomas, kas agrāk bija “impēriju varā”, bet nu ir pilnībā iekļāvušās Eiropas kontekstā.

2Runājot par Rīgu, noteikti jāpiemin jūgendstils, kas tās arhitektūras kopainā ir klātesošs it visur un aizrauj šīs pilsētas apmeklētāju jau no pirmajiem soļiem. Mums šķita svarīgi parādīt Francijas sabiedrībai šo ārkārtīgi nozīmīgo mantojumu, padarot to vēl plašāk zināmu. Šajā ziņā Strasbūra nevar konkurēt ar pilsētu, kuras līdzinieces drīzāk būtu jūgendstila centri Brisele, Glāzgova, Darmštate, Barselona, Nansī vai Vīne. Bet “jaunais gars”, ko lielā mērā aizsāka un ietekmēja jūgendstila elpa un kas vēlāk satricināja laicīgo ģermāņu kultūru, lielā mērā valdīja abās pilsētās, spēlējot lielu lomu ekspresionisma un sirreālisma attīstībā un neatkarīgas nācijas piedzimšanā, kurai jūgendstils bija visai nozīmīgs. Tas viss, mūsuprāt, pamato to, ka abas šīs pilsētas tiek aplūkotas vienā izdevumā, izmantojot bezprecedenta salīdzinošo pieeju.

3Brīdī, kad iznāk šis izdevums, Eiropas Savienības valstis gatavojas balsot, lai ievēlētu jaunu Parlamentu. Mēs vēlamies uzsvērt arī šo mijiedarbību. Francija un Latvija jau bija apvienojušās ar citām ES valstīm 2017. gada “La Revue” izdevumā, kas bija veltīts 60. gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas. Tāpat arī mēs vēlamies sniegt mūsu bibliotēkām papildu drošību vienotā Eiropā, kas, mūsuprāt, ir vienīgā garantija starptautiskā dialoga noturībai un tautu savstarpējai sapratnei.

4Ļaujiet, lai teksts un attēli jūs ieved šajā jūgendstila Eiropā: tajā vienmēr ir rodams kas iedvesmojošs.

Haut de page

Pour citer cet article

Référence papier

Andris Vilks, Alēns Kolā et Kristofs Didjē, « Ievadvārdi »La Revue de la BNU, 19 | 2019, 5.

Référence électronique

Andris Vilks, Alēns Kolā et Kristofs Didjē, « Ievadvārdi »La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 16 mai 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2432 ; DOI : https://doi.org/10.4000/rbnu.2432

Haut de page

Auteurs

Andris Vilks

LNB direktors

Alēns Kolā

BNU administrators

Kristofs Didjē

Izdevuma galvenais redaktors

Haut de page
Rechercher dans OpenEdition Search

Vous allez être redirigé vers OpenEdition Search