Navigation – Plan du site

AccueilNuméros19Le DossierStrasbūra–Rīga: jūgendstils impēr...

Le Dossier

Strasbūra–Rīga: jūgendstils impēriju pierobežā

Ervē Dusē, Žiljēns Geslēns, Suzanna Puršjē-Plasero et Katrīna Sulē-Sandika
Traduction de Madara Daudze
p. 6-7
Cet article est une traduction de :
Strasbourg-Riga : l’Art nouveau aux confins d’empires [fr]

Texte intégral

1Vairāki pēdējā laika izdevumi ir apliecinājuši sabiedrības pieaugošo interesi par Viduseiropas un Austrumeiropas daļu, kas atkal ir integrējusies Eiropā, kurai intelektuāli nekad nav pārstājusi piederēt. Tieši pateicoties jūgendstilam, kas savu lielāko uzplaukumu piedzīvoja galvenokārt impēriju un valstu pierobežās, kultūras ainai marginālās vietas kļuva par izciliem un ietekmīgiem mākslas centriem.

2Lai arī pagātnē jūgendstils ticis atstāts novārtā un 20. gadsimta 50. un 60. gados tikuši iznīcināti nozīmīgi tā darbi, šodien tas ir atguvis savu statusu un ir plaši atzīts.

3Tāpat kā daudzās citās pilsētās, arī Rīgā un Strasbūrā jūgendstils ir nenoliedzams tūristu intereses objekts.

4Tāpēc mums šķita interesanti uzzināt ko vairāk par šo divu pilsētu fenomenu. Lai arī jūgendstils tajās nav attīstījies vienlīdzīgi, tomēr tā pēdas ir pietiekami nozīmīgas, lai tām veltītu detalizētu izpēti.

5Šajā izdevumā apkopoti 16 teksti, kas tika nolasīti Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas (BNU) un Strasbūras Universitātes kopīgi rīkotajā simpozijā, kas notika 2018. gada 8. un 9. novembrī.

6Šis notikums aicināja oriģinālā salīdzinošā veidā pētīt kultūras un mākslas attīstību Rīgā un Strasbūrā 19. un 20. gadsimta mijā.

7Nozīmīgākie jūgendstila centri visbiežāk atradās nevis pilsētās, kas tradicionāli uzskatītas par mākslas metropolēm, bet gan perifērijā, un tieši tur šis stils 19. gadsimta beigās piedzīvoja lielu uzplaukumu.

8Gan Strasbūra, kas bija iekļauta Vācijas impērijas sastāvā, gan Rīga – tolaik Krievijas impērijas pilsēta – izmantoja savu perifēro stāvokli attiecībā pret galvaspilsētu, no kuras tās bija atkarīgas, un, pamatojoties uz pilsētas un ekonomikas attīstību, pretendēja uz zināmu kultūras neatkarību, līdz ar to atradās visai līdzīgā situācijā.

9Abas pilsētas atrodas svarīgās kultūrapmaiņas krustcelēs un uz laiku bijušas pakļautas sekulārās vācu kultūras ietekmei, kas iespaidojusi to kultūras identitāti. Abas pārvērta vērienīgi pilsētplānošanas projekti, kuru dēļ abos gadījumos piedzima Neustadt – “jaunā pilsēta”, priviliģēta vide novatoriskākajām arhitektūras izpausmēm.

10Tēmas, ko aprakstījuši pazīstami jomas speciālisti, papildina cita citu un iezīmē plašu mūsdienu mākslas dzīves panorāmu Rīgā un Strasbūrā, ietverot norises gan pilsētvidē, gan arhitektūrā, gan dekoratīvajā mākslā un tēlotājmākslā.

11Jāpiemin arī intelektuālās aprindas un izglītības iestādes, kas veicināja avangarda mākslas strāvojumu rašanos.

12Dižodamies ar savu identitāti, tie barojās no starptautiskām ietekmēm, kas ātri vien izplatījās, pateicoties izstādēm un presei.

13Turklāt abās pilsētās bija sarežģīta valodu situācija, ko labi ilustrē daudzas reklāmas afišas. Saskaņā ar jaunākajiem estētikas kanoniem tās bieži bija greznotas ar tautiskiem motīviem, bet uzraksti uz tām atkarībā no tābrīža tendencēm – oficiālajiem aizliegumiem un varas attiecībām ar eliti un vietējiem iedzīvotājiem – parādījās vairākās valodās.

14Kamēr Rīgā varēja lietot krievu (oficiālā valoda), vācu (tradicionālās elites valoda) un latviešu valodu, Strasbūrā tās bija vācu, franču un elzasiešu valodas.

15Abos gadījumos bija jāuzrunā visas vietējo iedzīvotāju grupas.

16Tieši šie drukātie darbi – Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārgumi – ir tie, kas noslēdz šo izdevumu un palīdz paplašināt dialogu starp Rīgu un Strasbūru.

17Interesants solis: portfolio ietverto un reproducēto Elzasas darbu atlase un pavadošo piezīmju rakstīšana ad hoc semināra ietvaros tika uzticēta Strasbūras Universitātes Mākslas vēstures maģistrantūras studentiem.

18Cerēsim, ka šis numurs (kura izmērs ir nedaudz sašūpojis “La Revue” ierasto saturu) – projekts, kurā iesaistīti daudzi pieredzējuši latviešu, franču un britu pētnieki, bibliotekāri un studenti, – būs pirmais solis, lai iegūtu dziļākas zināšanas un līdz ar to vairāk novērtētu mantojumu, kas veido Eiropas identitāti.

Haut de page

Pour citer cet article

Référence papier

Ervē Dusē, Žiljēns Geslēns, Suzanna Puršjē-Plasero et Katrīna Sulē-Sandika, « Strasbūra–Rīga: jūgendstils impēriju pierobežā »La Revue de la BNU, 19 | 2019, 6-7.

Référence électronique

Ervē Dusē, Žiljēns Geslēns, Suzanna Puršjē-Plasero et Katrīna Sulē-Sandika, « Strasbūra–Rīga: jūgendstils impēriju pierobežā »La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 06 mai 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2446 ; DOI : https://doi.org/10.4000/rbnu.2446

Haut de page
Rechercher dans OpenEdition Search

Vous allez être redirigé vers OpenEdition Search