Navigation – Plan du site

AccueilNuméros19Le DossierBeaux-Arts et arts décoratifsLeons Elšingers, elzasiešu kerami...

Le Dossier
Beaux-Arts et arts décoratifs

Leons Elšingers, elzasiešu keramiķis ar Eiropas ietekmēm

Žiljēns Kiviori et Valters Kiviori
Traduction de Dita Podskočija
p. 94-101
Cet article est une traduction de :
Léon Elchinger, un céramiste alsacien aux influences européennes [fr]

Texte intégral

1Leona Elšingera (Léon Elchinger, 1871–1942) veidotā keramika ir cieši saistīta ar Elzasas ciemata Suflenheimas vārdu un viņa darbos ir acīmredzamas šī ciemata keramikas tradīciju ietekmes. Pārvaldot modernās tehnoloģijas, viņš ienesa jaunas vēsmas tradicionālajā elzasiešu keramikā un vienlaikus pārskatīja glazētās keramikas vispārpieņemtos kanonus. Pēdējos gados veiktie pētījumi un daudzu priekšmetu identifikācija ļāvusi noteikt Elšingera veidotās mākslas keramikas galvenās iezīmes.

2Podnieki (Schusseldreher) Suflenheimā dzīvojuši jau vismaz kopš 12. gadsimta, un tas apliecina šī reģiona podniecības tradīciju seno vēsturi. Lielo mežu masīvu – tādu kā Hāgenava –, māla iegulu un ūdens avotu klātbūtne Suflenheimā ļāva, no vienas puses, jau agrā senatnē aizsākt podniecības tradīcijas un, no otras, izcilā veidā tās saglabāt līdz pat mūsdienām.

3Vietējās reģionālās keramikas tradīcijas vispirms izceļas ar pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēto trauku veidošanu – tie ir podi, šķīvji, kausi, krūzes un citi trauki. Tāpat arī tiek izgatavoti materiāli jumtu būvniecībai, grīdu vai sienu pārklāšanai, kā arī Ziemeļalpu reģioniem raksturīgo fajansa apkures krāšņu mūrēšanai. Podnieki izgatavoja priekšmetus no māla, izmantojot podnieka ripas tehnoloģiju. Dažkārt šos priekšmetus rotāja kāds veidošanas laikā vai arī vēlāk, trauku pirms glazēšanas mērcējot izšķīdinātos mālos, iegravēts dekoratīvs reljefs motīvs. Suflenheimā vietējās podniecības tradīcijas ilgu laiku tika nodotas no paaudzes paaudzei, un tās nepiedzīvoja lielus satricinājumus ne keramikas trauku veidošanā, ne arī to rotāšanā. Traukus pārsvarā dekorēja ar šim reģionam raksturīgāko augu un dzīvnieku attēliem, kurus dažkārt papildināja kāds iegravēts sakāmvārds vai citāts. Keramikas pārklājumā dominēja tumšbrūnā, okera, baltā, melnā, oranžā, zaļā un zilganpelēkā krāsa. Šīs tradicionālajai keramikai raksturīgās īpašības saglabājās līdz pat 19. gadsimta pirmajai pusei, līdz brutālu modernizāciju piedzīvoja ne tikai tās veidošanas tehnika, bet arī stilistika.

419. gadsimta otrajā pusē Elzasa piedzīvoja divas nopietnas pārmaiņas, kas atstāja nozīmīgu iespaidu uz tās teritoriju. Vispirms tajā agri attīstījās rūpniecība, kuras ietekme pakāpeniski kļuva arvien redzamāka. No vienas puses, reģionam tas atnesa daudz inovāciju, bet, no otras, – palielināja dažādu darbnīcu koncentrāciju. Turklāt reģions bija pakļauts nozīmīgām politiskām pārmaiņām, jo saskaņā ar Frankfurtes līgumu tas 1871. gadā tika iekļauts jaunajā Vācijas impērijā. Tieši šajā kontekstā dzims Elšingera mākslas keramikas darbi.

Neliels kašpo ar vīnogu ķekaru dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 11,5 cm, maks. Ø 16 cm. Ap 1898–1919. Neustadt Galerie kolekcija, Strasbūra

Neliels kašpo ar vīnogu ķekaru dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 11,5 cm, maks. Ø 16 cm. Ap 1898–1919. Neustadt Galerie kolekcija, Strasbūra

Foto Valters Kiviori

5Vendelīns Elšingers (Wendelin Elchinger, 1809–1895) sāk darboties kā podnieks 1834. gadā, atverot savu pirmo darbnīcu. Viņa dēls Filips Elšingers (Philippe Elchinger, 1842–1906), kurš turpina tēva darbu, darbnīcu pārveido par nelielu manufaktūru. Filips modernizē ražošanas procesu, iegādājoties dzirnavas, izveidojot savienojumu starp manufaktūru un dzelceļu, kā arī izmantojot vietējās izejmateriālus – mālaino augsni un kokmateriālus krāšņu kurināšanai. Kopā ar saviem dēliem Filips Elšingers attīsta ne tikai ugunsizturīgu ķieģeļu un dakstiņu ražošanu, bet rada arī dārzkopības preces, un plašais ražojumu klāsts rod savu noietu ne vien Vācijas tirgū, bet arī ārpus tās. Pateicoties lielo pilsētu – metropoļu attīstībai, kurai seko arī Strasbūra ar tā sauktās “Jaunās pilsētas” (Neustadt) kvartāliem, minētās preces atrod pircējus arī Elzasā. Filips Elšingers uzsāk arī mākslas keramikas veidošanu, jo viņa jaunākajam dēlam Leonam piemīt zīmētāja un kompozīcijas meistara talants. Šajā laikā Eiropā mākslas keramika piedzīvo īstu uzplaukumu. Daudzviet keramiķi sacenšas veiklībā, attīsta tehnikas un liek parādīties jauniem dekoratīvās mākslas tirgiem. Tādi spilgti mākslinieki kā Teodors Deks (Théodore Deck, 1823–1891), Klemāns Masjē (Clément Massier, 1844–1917), Emīls Millers (Émile Müller, 1823–1889) un Vilmoss Žolnai (Vilmos Zsolnay, 1828–1900) kļūst starptautiski pazīstami, pateicoties novatoriskiem un mūsdienīgiem keramikas izstrādājumiem. Teodors Deks kļūst slavens kā tirkīzzilā atklājējs, bet Ernests Šaplē (Ernest Chapelet) – ar savu vērša asiņu sarkano krāsu. Apdedzināšanas tehniku pilnveidošana un pret augstām temperatūrām izturīgu izejmateriālu atklāšana paver keramikai jaunus apvāršņus.

6Leons Elšingers uzsāk savu ceļu kā cienīgs zeļļu brālības loceklis. Viņš apceļo visu Eiropu, pēdīgi apmetoties Suflenheimā, kur uzsāk mākslinieka karjeru. Viņa izglītošanās aizsākas ģimenes darbnīcā vecāku un brāļu ietekmē. Tomēr Elšingers radīs sava laika modei raksturīgus mākslas keramikas darbus. Daži no viņa jaunības laikā veidotajiem priekšmetiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, liecina par mākslinieka izkoptajām prasmēm un zināšanām.

Vāze ar zivju dekoru ūdenī. Apdedzināts glazēts māls. Ap 1900. Privātkolekcija, Strasbūra

Vāze ar zivju dekoru ūdenī. Apdedzināts glazēts māls. Ap 1900. Privātkolekcija, Strasbūra

Foto Valters Kiviori

71888. gadā Leons Elšingers iegriežas Villeroy & Boch manufaktūrās Zāras reģionā, Metlahā. Tur viņš apgūst tolaik Vācijas impērijā tik populāros historicisma dekoratīvos elementus (tā dēvētā “dibinātāju perioda” jeb Gründerzeit stilus: neogotiku, neorenesansi, neoromantismu un neoklasicismu). Atsevišķi šī laika paraugi atspoguļo viņa stilistiskos meklējumus un dod iespēju apbrīnot portretus, alegorijas un ziedu pušķus, kas izveidoti uz šķīvjiem, krūzēm vai kausiem. Elšingers ļoti ātri apgūst šīs smalkās tehnikas un parāda, cik viegli viņam padodas ar rokām veidot šos dekoratīvos elementus. 1889. gadā viņš iestājas Horgrenhauzenas Tehniskajā augstskolā (Fachhochschule), kas nesen vērusi durvis, lai mācītu jaunajiem vācu keramiķiem šī tolaik strauji plaukstošā mākslas veida mūsdienīgus tehniskos paņēmienus. Elšingera iepazīšanās ar tiem ir auglīga – viņš skolu beidz kā sava izlaiduma labākais audzēknis.

81890. gadā Leons Elšingers iestājas Nansī mākslas skolā, kur mācās pie vietējā mākslinieka Ernesta Bisjēra (Ernest Bussière). Šajā skolā viņš apgūst veidošanu un tēlniecību, un šī izglītība būs noteicošā attiecībā uz viņa visnozīmīgāko radošo veikumu, tā sauktajiem “formas” mākslas darbiem. Viņš beigs šo izglītības iestādi kā sava izlaiduma otrs labākais students ar terakotas skultpūru “Keramika”.

9Laikposmā starp 1890. un 1893. gadu viņš mācās jaunajā Strasbūras Dekoratīvo mākslu skolā Antona Zēdera (Anton Seder) vadībā. Pēdējais, kurš nācis no Minhenes skolas, māca pētīt dabu, pamatojoties uz novērošanu. Audzēkņiem ne tikai jāapgūst mākslas vēsture, bet jāvingrinās arī zīmēšanā un stilu atpazīšanā, lai pārzinātu modi, kas piedzīvo strauju attīstību. Mācību programma norisinās trīs gadu garumā un noslēdzas ar audzēkņu darbu prezentāciju – publisku kopizstādi. Antons Zēders piedāvā Elšingeram pēc viņa skicēm izveidot keramikas fresku skolas ārējās fasādes rotāšanai. Tajā godā celtas galvenās disciplīnas, kas ietekmē mākslu – ģeometrija, arhitektūra, arheoloģija un zīmēšana. Tās visas tiek mācītas arī šīs skolas audzēkņiem.

10Pēc skolas Leons Elšingers sāk strādāt ģimenes darbnīcā uz aizsāk pirmo darbu sēriju, kas veidoti no glazēta un dedzināta māla. Šajā laikā iezīmējas viņa pirmie mēģinājumi nodibināt mākslas keramikas darbnīcu. Tajā top pirmie māla trauki, bet īpaši jāpiemin celtniecības materiāli un dārzkopības priekšmeti, kuros izpaužas mākslinieka talants piedāvāt tā dēvēto “moderno” preču katalogu.

Liela vāze ar krizantēmu dekoru uz zaļa niansēta fona. Apdedzināts glazēts māls. H 30 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa

Liela vāze ar krizantēmu dekoru uz zaļa niansēta fona. Apdedzināts glazēts māls. H 30 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa

Foto Valters Kiviori

11Elšingeru manufaktūra 1895. gadā piedalās Strasbūras rūpniecības un amatniecības izstādē. Tā notiek Elzasas-Lotringas reģiona aizbildniecībā, un elzasiešu uzņēmumiem tajā ir iespēja iepazīstināt ar saviem ražojumiem. Elšingeru manufaktūra izstāda brīnišķīgu juteklisku strūklaku, kuru veido jūras faunas un floras alegorijas. Panākumu netrūkst – Bernes muzeja vadība nolemj strūklaku iegādāties. Pateicoties tam, mūsu jaunais mākslinieks iegūst valsts stipendiju, lai apgūtu keramikas veidošanu un vestu to ārpus Vācijas impērijas robežām.

12Pēc Augusta Šrikera (August Schricker) ieteikuma Elšingers 1896. gadā dodas uz Apvienoto Karalisti, kur apmeklē angļu manufaktūras, gūstot pieredzi Miltonas, bet jo īpaši Vedžvudas manufaktūrā, kur iepazīst angļu stilā veidoto antīko dekoru smalkumus. Viņa darbs ir novērtēts, jaunais censonis izceļas ar savu zīmētāja un veidotāja talantu. 1897. gadā Elšingers vairākus mēnešus strādā slavenajā Žolnai manufaktūrā Pēčā, Ungārijā. Viņu uzņem pats Vilmoss Žolnai. Elšingers piedalās manufaktūras jaunāko un mūsdienīgāko ražojumu izgatavošanā, kā arī apgūst apdedzinātās un zaigojošās keramikas tehnoloģiju, kuras pamatā ir dzelzs oksīda izmantošana. Laikam, kas pavadīts pie Žolnai, būs izšķiroša nozīme, un tas būtiski ietekmēs Elšingera mākslu un tehniku. Pēc šīm apmācībām darbnīcās viņš īsu laiku uzturas Itālijā, konkrēti Florencē, kur iedvesmojas no Lukas della Robias (Luca della Robbia) un Andrea della Robias (Andrea della Robbia) darbiem. Šo ietekmi laiku pa laikam var ieraudzīt viņa vēlākajos darbos, īpaši tā dēvētajos formas darbos.

13Visbeidzot 1898. gadā Elšingers atgriežas Suflenheimā, lai nodibinātu mākslas keramikas darbnīcu “Filips Elšingers un dēli” (Philippe Elchinger und Söhne). Mākslinieks paliek uzticīgs savam stilam. Veidojot mākslas keramiku, viņš eksperimentē un pilnveido savu tehniku līdz perfekcijai. Tādējādi ikviena vāze vai keramikas priekšmets praktiski ir unikāls. Elšingers izveido to, ko viņš pats nosauc par sagatavēm. Runa ir par īstu formu katalogu, sākot no krūkām un vāzēm līdz dažādu kausiņu, kašpo, sīkumu kārbiņu, svečturu un citu priekšmetu modeļiem. Tajos iestrādātas dažādu augu – rūgtā arbūza, baklažāna, ķirbja, kabača – formas. Elšingera darbos ir redzama spilgti izteikta japānisma ietekme. Iespējams, ka tajos gan formu, gan dažu keramikas priekšmetu glazūru lietojumā var saskatīt arī paralēles ar Puizē (Puisaye) skolu un Žanu Žozefu Kariesu (Jean-Joseph Carriès, 1855–1894). Formas ir stilizētas un sintetizētas, ar nolūku piešķirt priekšmetiem reljefu, vienlaikus saglabājot harmoniju, un tas panākts ar veiklu uzmetumu palīdzību.

Kausiņš ar ziloņa dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 4 cm, maks. Ø 17 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Strasbūra

Kausiņš ar ziloņa dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 4 cm, maks. Ø 17 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Strasbūra

Foto Valters Kiviori

14Elšingera mākslas keramika ir attīstījusies trīs virzienos: mākslinieks veidojis ar glazūru pārklātus māla priekšmetus, apdedzinātu keramiku un formas darbus. Ar tikpat rūpīgu attieksmi pret formu Ešlingers veido savus dekorus aplējuma vai angobas tehnikā, kuros dominē augu motīvi. Dažkārt, bet daudz retāk, viņš izmanto arī dzīvnieku motīvus. No biežāk sastopamajiem augiem jāmin priežu čiekuri, vīnogu ķekars, margrietiņa, īriss un saulespuķe, bet dzīvnieku pasaules motīvos redzama spāre, vabole, zivs, sisenis vai stārķis. Visi šie motīvi ir tipiski gadsimta beigās strauji uzplaukušajam jūgendstilam jeb Art nouveau. Arī izmantojot tradicionālu tehnoloģiju, konkrēti angobu, Elšingers tajā ievieš jūgendstilam raksturīgās vītnes. To izpildījuma kvalitāte atgādina angļu Arts & Crafts kustības centienus izgatavot kvalitatīvus, ikvienam pieejamus amatniecības izstrādājumus.

15Tā sauktos glazētās māla keramikas izstrādājumus rotā daudz vienkāršāki dekoratīvi elementi, kas veidoti angobas tehnikā. Šie darbi veido lielāko daļu no Elšingera mākslas keramikas klāsta. Kā iepriekš jau minēts, nav iespējams iegūt identiska izpildījuma priekšmetus ne formas, ne arī dekoratīvo motīvu ziņā. Šie elementi bieži tikuši miksēti, norādot uz podniecības kā mākslas amatniecisko dimensiju. Šī īpatnība izskaidro katra keramikas priekšmeta patinu, īpaši gribētās nepilnības. Elšingera centieni bija vērsti uz autentiskumu, kam viņa acīs bija lielāka nozīme nekā plastiskajai kvalitātei un rūpnieciskajai vienādošanai. Glazēts māls ir klātesošs jebkuras formas veidojumos, un tas atspoguļo mākslinieka nemitīgos centienus eksperimentēt. Tomēr pēc mākslinieka darbu kvantitatīvas izpētes jāsecina, ka dažiem no viņa veidotajiem motīviem bijuši mazāki panākumi. Savukārt priežu čiekuru un vīnogu ķekaru motīvi neapšaubāmi vairāk atbilda tā laika klientu klasiskās gaumes prasībām un atrada labāku noietu pircēju vidū.

Kaķis. Apdedzināts māls ar zaļas krāsas niansēm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa

Kaķis. Apdedzināts māls ar zaļas krāsas niansēm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa

Foto Valters Kiviori

16Paralēli šai glazētajai vai ar glazūru klātajai keramikai Elšingers attīstīs arī citu īpašas keramikas veidu – “apdedzināto” spīdīgo vai matēto keramiku, kas iekrāsota ar dzelzs oksīdu. Tādi dzelzs oksīda pigmenti kā kobalts, sudraba bromīds un magnēzijs veido tam laikam modernu pārklājumu. Apdedzinātās keramikas ražošana, iespējams, aizsākusies pēc Elšingera atgriešanās no Žolnai manufaktūras. Kaut arī pašreizējā izpētes situācijā ir grūti noteikt pirmo mākslas keramikas priekšmetu radīšanas laiku Elšingeru manufaktūrā, senākie varētu būt datēti ar 1898. gadu. Elšingers bija apguvis prasmes un tehniku, kas ļāva viņam veidot vissmalkākos apedzinātās keramikas paraugus, kādus vien varēja atrast Eiropas kontinentā 20. gadsimta sākumā. Viņš pilnībā pārvaldīja ne tikai glazētās un apdedzinātās, bet arī zaigojošās keramikas tehnoloģijas. Viņa apdedzinātās keramikas ražojumi ir bagāti gan formu, gan uz dzelzs oksīda bāzes veidotu motīvu dažādības ziņā. Zelta, zila, violeta, sarkana, zaļa un brūna krāsa mijas ar izsmalcinātām toņu pārejām. Šādu keramikas priekšmetu veidošanai bija nepieciešamas gan plašas zināšanas un veiklība apdedzināšanas jomā, gan arī dzelzs oksīda radīto efektu pārzināšana. Krāsu nianšu izvēle ir atkarīga no vēlamā estētiskā rezultāta. Tā sauktā “gudrā” keramika ir matēta, tuva Kariesa no Puizē skolas gaumei, un tajā ir redzama izteikta japānisma ietekme. Tomēr šī sērija tiek saražota salīdzinoši nelielos apjomos. Cita, šoreiz ar nosaukumu “rokajs”, kļūst slavena ar veidojumiem reljefā, abstraktiem motīviem un arabeskām. Šīs produkcijas attēli tika publicēti Šarla Špindlera (Charles Spindler) žurnālā “Revue alsacienne illustrée” (“Ilustrētais Elzasas žurnāls”), un tā bija redzama tā laika salonu izstāžu katalogos. Runa ir par visizsmalcinātāko un visdārgāko keramiku, ko noteica bagātīgais dzelzs oksīda lietojums.

17Visbeidzot jāmin keramikas darbi, kas iemieso Elšingera mākslas keramikas visaugstāko kvalitāti, – tā dēvētie “formas priekšmeti”, kurus viņš sāka darināt ļoti agri, paralēli glazētajai un apdedzinātajai māla keramikai. Skulptūru un veidotu elementu iekļaušana keramikā apliecina mākslinieka talanta daudzpusību. Jūgendstila iedvesmots, keramiķis radīja sava laika garam atbilstošus keramikas priekšmetus, kurus papildināja ar dažādiem veidotiem dekoratīviem elementiem. Tādējādi sīklietu traukus, vāzes, tintnīcas un pat grāmatu preses rotā mulāžas. Pārsteigumu nav – tie galvenokārt ir jūgendstilam raksturīgi tēli: zilonis, pērtiķis, delfīns, lācis, varde, krupis, skorpions, čūska, pūķis, lauvene utt. Reizēm uz keramikas parādās arī sieviešu sejas. Visslavenākais formas darbs, kurš, šķiet, ir ražots ilgstoši, ir vāze ar četru masku elementiem. Elšingers veidoja savus dekoratīvos motīvus, izmantojot ģipša šablonu, un pēc tam pievienoja tos keramikas pamatnei. Jāatzīmē, ka viņš deva iespēju izmantot savu darbnīcu arī citiem māksliniekiem, lai nodotu tiem savas plašās zināšanas un prasmes. Viņš ir arī sadarbojies ar tēlniekiem Alfrēdu Marzolfu (Alfred Marzolff) un Žanu Dezirē Ringelu d’Ilzahu (Jean-Désiré Ringel d'Illzach), keramiķiem Alfrēdu Kuši (Alfred Kusche), Maksu Ležē (Max Laeuger) un Augustu Herbortu (August Herborth).

Vāze ar čūsku. Apdedzināts glazēts māls. H 27,5 cm. Ap 1898–1900. Privātkolekcija, Strasbūra

Vāze ar čūsku. Apdedzināts glazēts māls. H 27,5 cm. Ap 1898–1900. Privātkolekcija, Strasbūra

Foto Valters Kiviori

18Dažādās Elšingera ietekmes nāk no Eiropas. Vislielāko iespaidu uz viņu atstājuši mākslinieki Antons Zēders, Vilmoss Žolnai, Ernests Bisjērs. Jāmin arī Alfrēds Kuše, Makss Ležē, Žans Žozefs Kariess, Teodors Deks un Ernests Šaplē, kuru ietekme arī ir jūtama, bet mazākā mērā. Elšingers iekļaujas tā laika notikumiem bagātajā Strasbūras mākslas dzīvē. Špindlers savā inkrustāciju darbnīcā pulcē māksliniekus un amatniekus. Viņi veido mēbeļu iekārtas, un Leona Elšingera keramika – ne tikai vāzes, bet arī flīzes un krāsnis – lieliski tajās iekļaujas. Elšingers pieskaņojas šai produkcijai, kas īpaši ietekmējusies no angļu Arts & Crafts kustības. Senleonāras kustībai ir vairāki sasaistes punkti ar jūgendstila priekšvēstnešiem otrpus Lamanša. Rūpes par labi nostrādātu priekšmetu, cīņa pret jebkādu industriālu vienādošanu un vēlme saglabāt tradīcijas un paražas ir galvenās kustību raksturojošās vērtības. Leona Elšingera biogrāfijas autori Marks Elšingers (Marc Elchinger), Sofija Elizabete un Rainers Sīringi (Sophie-Elisabeth Syring; Rainer Syring) apkopojošā veidā apraksta viņa mākslas keramikas ražojumus:

« [Viņa] personīgās iedvesmas avoti vienlaikus ir gan simboliski, gan arī naturālistiski. Dažkārt viņš vienkārši spēlējas ar formu un emaljas saskaņotību Kariesa stilā, biežāk priekšroku dodot spīdošai, dažkārt mirdzošai glazūrai – pretēji Kariesa izmantotajam matētajam pārklājumam. Tāpat kā uz daudziem tā laika māksliniekiem, arī uz viņu lielu ietekmi atstājusi Arts & Crafts kustība, kuras mērķis bija radīt pēc iespējas lielāku skaitu labas kvalitātes un estētiskas faktūras priekšmetu par pieejamām cenām. »

19Tādējādi Senleonārā veidotie dekori ar Špindlera gādību ceļo pa visu pasauli, nonākot Parīzē, Turīnā, Sentluisā (ASV), Drēzdenē un citviet. Drīz vien Elšingera mākslas keramika iegūst labu reputāciju pieredzējušu skatītāju lokā. Mākslinieks personīgi piedalās dažādās izstādēs un nodrošina Suflenheimas mākslas keramikas ražojumu nemainīgumu.

20Neilgi pirms Pirmā pasaules kara Leonam Elšingeram tiek uzticētas jaunas administratīvas funkcijas, kas atņem laiku viņa radošajai darbībai, kura kara laikā praktiski tiek pārtraukta. Pēc 1919. gada Elšingera mākslas keramikas ražošana tiek atjaunota ar jaunu Art déco produktu līniju. Paralēli tai mākslinieks turpina attīstīt arī keramikas tēlniecību, pievēršoties ar reliģiju saistītu tēmu un kapa pieminekļu īstenošanai. Viņš kļūst par kristīgās mākslas speciālistu, iegūstot slavu ar Sentodiles kalna krusta ceļa izveidošanu. Mākslinieks aiziešana no dzīves paliek nepamanīta, viņš izdziest Otrā pasaules kara laikā, 1942. gadā. Militārā konflikta kontekstā publiskas atvadas un pēdējā cieņas izrādīšana nenotiek. Taču jāuzsver, ka Leons Elšingers ir radījis augstākās kvalitātes keramikas produkciju, kuru pilnā apjomā ļāvuši novērtēt nesen veiktie Elzasas un Strasbūras jūgendstila mājokļu pētījumi.

Haut de page

Bibliographie

Elchinger, Marc; Syring, Sophie-Elisabeth et Rainer. Elchinger céramistes 1890–1960. Sarreguemines: Éditions des musées de Sarreguemines, 2016.

Jugendstil am Oberrhein: Kunst und Leben ohne Grenzen: [Sonderausstellung des Badischen Landesmuseums Karlsruhe 18.04–09.08.2019: Katalog]. Karlsruhe: G. Braun, 2009.

Céramiques Elchinger (1834–1994), une passionnante saga familiale. Objectif Alsace, no 98, 1994.

Haut de page

Table des illustrations

Titre Neliels kašpo ar vīnogu ķekaru dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 11,5 cm, maks. Ø 16 cm. Ap 1898–1919. Neustadt Galerie kolekcija, Strasbūra
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-1.jpg
Fichier image/jpeg, 44k
Titre Vāze ar zivju dekoru ūdenī. Apdedzināts glazēts māls. Ap 1900. Privātkolekcija, Strasbūra
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-2.jpg
Fichier image/jpeg, 32k
Titre Liela vāze ar krizantēmu dekoru uz zaļa niansēta fona. Apdedzināts glazēts māls. H 30 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-3.jpg
Fichier image/jpeg, 18k
Titre Kausiņš ar ziloņa dekoru. Apdedzināts glazēts māls. H 4 cm, maks. Ø 17 cm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Strasbūra
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-4.jpg
Fichier image/jpeg, 20k
Titre Kaķis. Apdedzināts māls ar zaļas krāsas niansēm. Ap 1898–1919. Privātkolekcija, Elzasa
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-5.jpg
Fichier image/jpeg, 29k
Titre Vāze ar čūsku. Apdedzināts glazēts māls. H 27,5 cm. Ap 1898–1900. Privātkolekcija, Strasbūra
Crédits Foto Valters Kiviori
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2548/img-6.jpg
Fichier image/jpeg, 19k
Haut de page

Pour citer cet article

Référence papier

Žiljēns Kiviori et Valters Kiviori, « Leons Elšingers, elzasiešu keramiķis ar Eiropas ietekmēm »La Revue de la BNU, 19 | 2019, 94-101.

Référence électronique

Žiljēns Kiviori et Valters Kiviori, « Leons Elšingers, elzasiešu keramiķis ar Eiropas ietekmēm »La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 07 mai 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2548 ; DOI : https://doi.org/10.4000/rbnu.2548

Haut de page
Rechercher dans OpenEdition Search

Vous allez être redirigé vers OpenEdition Search