Navigation – Plan du site

AccueilNuméros19Le DossierLes sociabilités : sociétés savan...Biedrību nami Latvijā jūgendstila...

Le Dossier
Les sociabilités : sociétés savantes et cercles culturels

Biedrību nami Latvijā jūgendstila arhitektūras kontekstā

Agate Eniņa
p. 118-125
Cet article est une traduction de :
Les maisons d’associations en Lettonie et le contexte de l’Art nouveau [fr]

Texte intégral

  • 1 . Juškēvičs, Jānis. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. Rīga: Valters un Rapa, 1931, 41. lpp.

11794. gadā pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons labprātīgi atkāpās no Kurzemes hercogistes troņa1, un tas turpmākajos gados kopumā mazināja aristokrātijas ietekmi Latvijas teritorijā. 19. gadsimta sākumā tika atcelta dzimtbūšana, pieauga saimnieku labklājība un sāka veidoties jauna turīgu latviešu kopiena.

2Politiski ekonomiskā virziena maiņa spēcīgi aktivizēja vācu muižniecības un cariskās Krievijas ietekmes sfēru dalīšanas procesu. Ar krievu un vācu kopienu atbalstu tika celti atsevišķi kopienu centri lielākajās pilsētās. Vācu kopiena uzbūvēja sev teātru ēkas Rīgā, Liepājā un Jelgavā. Tās paraugam sekoja arī krievu kopiena, uzceļot savām vajadzībām teātri Rīgā. Jaunu ēku celšanai tika pieaicināti arhitekti arī no Pēterburgas un Eiropas lielākajām pilsētām. Rīgā aktīvi darbojās vairāki vācbaltiešu arhitekti.

  • 2 . Vičs, Andrejs. Latviešu skolu vēsture. Ceturtā grāmata: Pārkrievošanas laikmets no1885. līdz1905. (...)

319. gadsimtā strauji pieauga izglītības un kultūras nozīme. Arī mākslu ēkas kļuva reprezentablas. Tikmēr Krievijas impērijas valdība ar pārvaldes un izglītības sistēmas palīdzību mēģināja īstenot savu rusifikācijas politiku. 1850. gada 3. janvārī ķeizars Nikolajs I apstiprināja lēmumu par krievu valodas lietošanu visās “kroņa” jeb valdības iestādēs2. Vairākus gadu desmitus rīkojums praktiski netika pildīts, taču iezīmējās vācu muižniecības ietekmes noriets un krievu varas nostiprināšanās Baltijā.

  • 3 . Celmiņš, Arvīds. Kuldīga. Rīga: Liesma, 1980, 52. lpp.
  • 4 . Rasa, Inta. Latviešu sabiedrības kultūraktivitātes (1800–1991). Rīga: RaKa, 2008, 32.–50. lpp.

419. gadsimta vidū vispārējā Latvijas vēstures konteksta ietekmē kā apliecinājums vēlmei izglītoties un atbrīvoties no nacionālās nevienlīdzības izveidojās jaunlatviešu kustība. Lauku apvidos ar jaunlatviešiem cieši saistījās jaunizveidoto latviešu biedrību aktivitātes. Piemēram, Ēdolē viens no galvenajiem jaunlatviešu pārstāvjiem Krišjānis Valdemārs noorganizēja pirmo latviešu lauku inteliģences pulciņu un 1847. gadā izveidoja pirmo lauku bibliotēku Kurzemē3. Jau 1890. gadā Vidzemē darbojās 710 dažādu biedrību4. Lai gan valdošās aprindas, it īpaši Rīgā, latviešu biedrību dibināšanu un attīstīšanos kavēja, jaunā ierosme vairs nebija apturama. Biedrību izveidošana veicināja kultūras, mākslas, teātra, mūzikas, literāro un citu kultūras jomu attīstību Latvijas teritorijā. Pirmie laikraksti latviešu valodā rosināja plašāku informācijas apmaiņas plūsmu latviešu vidū. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izdotajos laikrakstos saglabājusies nozīmīga informācija par mākslu ēku celtniecības gaitu. Tajos atrodami atributējumi tām ēkām, kuru projekti karu laikā iznīcināti.

  • 5 . Rīgas Latviešu biedrība savā 25 gadu darbā un gaitā. Jelgava: Draviņa-Dravnieka drukātava, 1893. (...)

5Tērbatas Universitātē un Pēterburgā iegūtā izglītība veicināja inteliģences pieaugumu latviešu vidū. 1868. gadā tika dibināta Rīgas Latviešu biedrība5, kura 1873. gadā Rīgā organizēja Pirmos vispārējos dziesmu svētkus. 19. gs beigās sākās vērienīgs industrializācijas un kapitālisma uzplaukums. Tas sekmēja strauju fotogrāfijas attīstību. 19. un 20. gadsimta mijā fotogrāfija sāka kalpot par ēku dokumentēšanas rīku. Fotogrāfija kļuvusi par neatsveramu ēku būvvēstures izpētes instrumentu mūsdienās.

  • 6 . Krastiņš, Jānis, Treigūts Ojārs, Upmanis Eižens. RPI Arhitektūras nodaļa (1869–1918). No: Latvija (...)

61869. gadā Rīgā izveidoja Arhitektūras fakultāti.6 Pēc pirmā izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834–1891) projektiem celtas vairākas sabiedriski nozīmīgas ēkas Rīgas bulvāru lokā, to skaitā pirmais Latviešu biedrības nams (1869).

7Vairāk nekā simt piecdesmit gadus nozīmīgu vietu Latvijas pilsētu apbūvē un lauku kultūrainavā ieņem biedrību nami. Tie ir vērtīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa. Pētījuma mērķis ir, apzinot 19. un 20. gadsimta mijā Latvijā celtos biedrību namus, to stilistiskās un funkcionālās izpausmes, atklāt biedrību namu arhitektūras kopainu jūgendstila kontekstā.

8Latvijas biedrību namu kultūrvēsturiskais uzkrājums jūgendstila kontekstā apzināts uz arhīvu materiālu izpētes, dokumentāro liecību un publicēto avotu studiju, kā arī celtņu apsekojumu dabā bāzes.

  • 7 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 103, Nr. 104, 1910, 24 (...)
  • 8 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Latviešu Avīzes, Nr. 102, 1910, 22. dec., 1.– 2. l (...)
  • 9 Biedrību dzīve. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 4, 1909, 7. janv., 3. lpp.
  • 10 Biedrību dzīve. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 198, 1908, 27. aug., 2. lpp.
  • 11 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 104, 1910, 1. lpp.
  • 12 Hovards, Džeremijs. Stils un pasūtītājs. No: Jūgendstils: laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19 (...)
  • 13 Кириченко, Евгения. Русская архитектура 1830–1910-х годов. Москва: Искусство, 1978. 399 с.

9Nozīmīgs notikums bija Rīgas Latviešu biedrības nama celšana, kas plaši atspoguļota tā laika periodikā.78910 1908. gadā arhitektūras konkursā piecu darbu konkurencē par labākajiem tika atzīti Eižena Laubes (1880–1967) un Ernesta Poles (1872–1914) meti. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859–1928), nebūdams apmierināts ar ēkas ārējo tēlu, iesniedza savas skices,11 tāpēc projekta autori pārstrādāja sākotnējo ieceri, izveidojot ēkas apdari klasisko tradīciju ietekmē. Neoklasicistiski izteiksmes līdzekļi lietoti arī dekoratīvo frīžu sižetā.12 Tādējādi Rīgas Latviešu biedrības nams bija pirmā neoklasicisma kopienu centru ēka Latvijā. Neoklasicisma stilistika raksturīga kopienu centriem arī cariskās Krievijas galvaspilsētā Pēterburgā, piemēram, Otrās krājaizdevumu sabiedrības nama ārējā veidolā.13

  • 14 Jaunais Jelgavas Latviešu biedrības nams. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 24, 1910, 30. janv., 3. lpp.
  • 15 Jelgavas Latviešu biedrības nama iesvētīšana. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 25, 1910, 1. febr.,1. lpp.
  • 16 Jelgavas Latviešu biedrības nama iesvētīšana. Jūrnieks, Nr. 6, 1910, 10. febr., 2. lpp.

10Jelgavas Latviešu biedrība pēc arhitekta Paula Eplē (Paul Eplée, 1882–1937) projekta14 sāka būvēt jaunu ēku Katoļu ielā 11, kuru atklāja 1910. gada 31. janvārī.1516 Līdz mūsdienām biedrības nams nav saglabājies. Arhīvu dokumentos un 20. gadsimta sākuma pastkartēs redzams ēkas ekspresīvais būvķermenis. Šī ēka ir pirmais jūgendstila arhitektūras biedrības nams Latvijā, kurā lietota nacionālā romantisma mākslinieciskā ievirze (skat. att. zemāk).

Jelgavas Latviešu biedrības nama fasādes zīmējums. Arhitekts Pauls Eplē. 1909 (LVVA, 6343. f, 8. apr, 86. l.)

Jelgavas Latviešu biedrības nama fasādes zīmējums. Arhitekts Pauls Eplē. 1909 (LVVA, 6343. f, 8. apr, 86. l.)

Foto LVVA

11Par biedrības rocību un apmēriem liecina nama salīdzinoši lielais izmērs. Tam bija tipisks tā laika biedrības namu funkcionālais izkārtojums – plāna dominante bija lielā sarīkojumu zāle ar skatuves daļu un nepieciešamajām palīgtelpām. Ap to grupējās galvenā ieejas halle, bufetes un garderobes telpas. Atsevišķā ēkas spārnā bija izvietotas izīrēšanai paredzētās telpas, kurās iekārtojās veikali, krājaizdevumu sabiedrības u. tml. Augšējos stāvos atradās mazākas sanāksmju zāles, telpas biedrības pārvaldes vajadzībām, biljarda spēles istaba, bibliotēka ar lasāmtelpu un daži dzīvokļi.

  • 17 Grosbergs, Oskar. August Dombrowsky, ein lettischer Volksmann. Rigasche Rundschau, Nr. 258, 1927, 1 (...)
  • 18 Banga, Vita. “Ziemeļblāzma” – Vecmīlgrāvja Akropole. Latvijas Arhitektūra, Nr. 3(71), 2007, 92.–96. (...)
  • 19 No Vecmīlgrāvja. Jūrnieks, Nr. 14, 1910, 7. apr., 4. lpp.
  • 20 Ziemeļblāzmas Jaunā nama iesvētīšana. Druva, Nr. 10, 1913, 111. lpp.
  • 21 Krastiņš, Jānis. Latvijas un Rīgas arhitektūra latviskā kultūrskatījumā. No: Latvieši un Latvija. 4 (...)

12Īpaša bija Vecmīlgrāvja pretalkohola biedrības “Ziemeļblāzma” ēkas būvvēsture,1718 jo ēkas celšanu sponsorējis un vadījis viens cilvēks – filantrops un kokzāģētavu īpašnieks Augusts Dombrovskis.1920 Arhitekts Jānis Krastiņš norādījis nama nepārprotamo līdzību ar atturības biedrības “Endla” namu Pērnavā,21 kas nopostīts Otrā pasaules kara laikā (skat. att. zemāk).

Pretalkohola biedrības „Ziemeļblāzma” ēka mūsdienās.

Pretalkohola biedrības „Ziemeļblāzma” ēka mūsdienās.

Tiesības aizsargātas

  • 22 Arhitektu biroja “Virtu” arhīva materiāli.
  • 23 Elsiņš, G. Biedrības. No: Ventspils 700: rakstu un atmiņu krājums Toronto: Ventspils 700 gadu jubil (...)
  • 24 Štrumfa, Ingrīda. Ventspils pilsētas vēstures hronika. No: Ventspils muzeja raksti. 1. sēj. Rīga: V (...)
  • 25 Brance, Janīna. Teātra sākumi Ventspilī. No: Ventspils 700: rakstu un atmiņu krājums. Toronto: Vent (...)

13Pārvarot nabadzības slieksni vai spītējot tam, biedrības aktīvi darbojās arī lauku teritorijās. 20. gadsimta sākumā lielākajās provinces pilsētās kā latviešu intelektuālais patvērums parādījās jauni nami. 2009. gadā atjaunots Ventspils Latviešu biedrības nams (arhitektu birojs “Virtu”22) (skat. att. zemāk). 1881. gadā Ventspilī nodibināja Latviešu sadraudzības biedrību.23 1912. gada 10. novembrī ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi “Indrāni”, jaunuzcelto Ventspils Latviešu biedrības namu atklāja.2425 Nama fasādes efektīgās jūgendstila arhitektoniskās kompozīcijas vertikālo raksturu izceļ trīs spēcīgi artikulēti rizalīti. To apakšējās daļas apšūtas tumši pelēkiem akmens rustiem, bet gludi apmestās augšdaļas vainago sarežģīta silueta zelmiņi, kurus rotā jūgendstila ornamentikai raksturīgi dekoratīvi ciļņi.

  • 26 Kā izbūvējams latviešu biedrības nams, lai tas apmierinātu Ventspils sabiedriskās dzīves vajadzības (...)
  • 27 Turpat.

1420. gadsimta 30. gados vispārēja ekonomiskā optimisma gaisotnē biedrība vēlējās namu paplašināt. 1938. gada 18. martā arhitekts Oskars Krauze (1903–1975) atzīmēja: “… jākoriģē līdzšinējais nodoms nama paplašināšanu virzīt tikai uz grunti, kas guļ tagadējā nama aizmugurē un kādā virzienā izstrādāti arī visi līdzšinējie projekti.”26 Jaunajā biedrības namā bija paredzēts mainīt zāles skatuves daļu, paaugstinot tās griestus, izbūvēt atsevišķas telpas aizsargu un aizsardžu vajadzībām un uzcelt sporta zāli-vingrotavu ar dušas telpām un ģērbtuvēm, kā arī piebūvi restorānam ar atsevišķu ieeju no ielas. Līdzīgi kā citos biedrību namos, tika plānota arī viesnīca. Bija jūtama vēlme atbrīvoties no jūgendstila arhitektoniskā tēla, kas jau bija izgājis no modes: “Pienācīga vērība būs jāpiegriež arī nama ārienei, lai arī tā būtu arhitektoniski iespaidīga.”27

Ventspils Latviešu biedrības nama fasādes detaļas fotofiksācija mūsdienās.

Ventspils Latviešu biedrības nama fasādes detaļas fotofiksācija mūsdienās.

Tiesības aizsargātas

15Ēkas centrālo rizalītu vainagoja divi astoņstūraini tornīši. Tie, visticamāk, zuda kara laikā. Mūsdienās uzietas tikai konstrukcijas pēdas jumta daļā, un arhitektu biroja “Virtu” arhitektes tornīšus projektēja no jauna. Sākotnēji ēkas rietumu spārnā atradusies caurbrauktuve, kuru varēja aizvērt ar iespaidīgiem koka pildiņu konstrukcijā veidotiem vārtiem. Caurbrauktuve likvidēta 30. gadu beigās, vārtu vietā izveidojot tādu pašu logailu kā ēkas otra spārna rizalītā. Šāds risinājums nedaudz traucē uztvert jūgendstila tipiski asimetrisko fasāžu kompozīciju. Romantiskais jūgendstila pasaules redzējums, kas smēlās iespaidus dabas pasaulē, pat mūsdienās liek apbrīnot brīžiem robusto, brīžiem naivo izteiksmes līdzekļu gammu, kas atklājas arhitektūras valodā.

  • 28 LVVA, 6343. f., 7. apr., 253. l.

16Daži latviešu biedrību nami Vidzemes pusē, piemēram, Smiltenes Zemkopības biedrības un Raunas Lauksaimniecības biedrības nams arī izcēlās ar emocionāli iespaidīgu un piesātinātu jūgendstila arhitektūru. Smiltenes Zemkopības biedrības nama celtniecība tika pabeigta 1910. gadā.28 Ēka gan kompozicionāli, gan funkcionāli dalīta divās daļās. Vienu apjomu veidoja lielā skatītāju zāle 733 vietām ar skatuves daļu. Skatuves stūros atradās divi apaļi kāpņu telpu tornīši. Otrās daļas pirmajā stāvā bija ieejas vestibils ar garderobēm, ēdamtelpu, bufeti un labierīcībām, bet otrajā stāvā – lielās zāles balkons, mazā zāle un biljarda istaba. Kopumā ēkai bija izsvērts un pārdomāts plānojums. Diemžēl nams pēc Otrā pasaules kara tika nojaukts.

  • 29 Krustām šķērsām pa Raunu. Cēsu Vēstis, Nr. 8, 1933, 3. lpp.
  • 30 LVVA, 6343. f., 7. apr., 253. l.

17Raunas Lauksaimniecības biedrības biedri jaunu namu uzcēla 1909. gadā.2930 Nama arhitekts Augusts Malvess (1878–1951) lietojis tādus pašus kompozīcijas veidošanas principus un apdares paņēmienus kā Smiltenē (skat. att. zemāk).

Raunas Lauksaimniecības biedrības nama fotofiksācija 20. gs. sākumā. Foto no arhitekta Jāņa Lejnieka personīgā arhīva.

Raunas Lauksaimniecības biedrības nama fotofiksācija 20. gs. sākumā. Foto no arhitekta Jāņa Lejnieka personīgā arhīva.

Tiesības aizsargātas

  • 31 LVVA, 6343. f., 7. apr., 58. l.
  • 32 Kampe, Pauls. Aleksandrs Vanags, 1873–1919: kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga: J. Pētersons un biedr (...)
  • 33 Kuldīgas sadraudzīgās biedrības nams. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 206, 1909, 8. sept., 2. lpp.
  • 34 LVVA, 6343. f., 7. apr., 59. l.

18Nedaudz atturīgāki arhitektoniskajā, bet ne sociālajā nozīmē bija Talsu Sadraudzīgās biedrības un Kuldīgas biedrības nami.31 Jau sākot ar 19. gadsimta otro pusi, Kuldīgā uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve. Rosīgi darbojās dažādas biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra izrādes. Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība savām vajadzībām uzcēla apjomīgu ēku. Biedrības nama projektu 1908. gadā izstrādājis arhitekts Aleksandrs Vanags (1873–1919).32 1909. gadā publicētajā nama skicē33 konstatējams, ka ēkai bijis spēcīgi artikulēts būvmasu kārtojums, kas atšķīries no vēlāk īstenotā. Jau 20. gadsimta sākumā daudzos Latvijā celtajos latviešu biedrību namos norisinājās kino seansi. Arī Kuldīgas nama lielajā zālē pēc būvinženiera Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēja kinematogrāfa telpu, bet ēkas plānojums kopumā palika neizmainīts.34

  • 35 Kampe, Pauls. Īss pārskats par profesora Dr. arch. h. c. Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pas (...)

19Uz šiem namiem var attiecināt vērtējumu, kuru arhitekts Pauls Kampe (1885–1960) veltījis 20. gadsimta sākuma perioda ēkām kopumā: “Iekštelpu arhitektoniskajam veidojumam naudas līdzekļu trūkums parasti neļāva pievērst lielāku uzmanību; visvairāk vēl rūpējās par kāpņu telpas izdaiļojumu, jo tai bija jābūt zināmā mērā par reklāmu visam namam.”35 Mazpilsētu biedrību namu izbūvē vēl tika papildus dekorētas sarīkojumu zāles.

  • 36 LVVA, 6343. f., 10. apr., 26. l..
  • 37 No Doles. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 206, 1909, 8. sept., 2. lpp.
  • 38 Balsis no publikas – Pateicība. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 283, 1913, 7. dec., 9. lpp.

20Vairāki biedrību nami tapa, pārbūvējot esošas krogus ēkas, – piemēram, Dolē. Plānu Doles krogus ēkas pārbūvei par Doles saviesīgās biedrības namu pasūtīja arhitektam Aleksandram Vanagam3637 No ēkas vienkāršā taisnstūrveida būvķermeņa pagalma pusē izvirzīta kāpņu telpa, bet sānu fasādēs ir nelieli erkeri. Logu ailas ēkā bija šauras, un kopējā fasādes kompozīcijā grūti noteikt lielās skatītāju zāles atrašanās vietu. Askētiskajām fasādēm autors pretnostatījis dinamiski izkārtotās jumta izbūves, tuvinot ēkas arhitektūru jūgendstilam. Līdzīgi kompozīcijas paņēmieni lietoti Skrīveru Labdarības biedrības nama būvē.38 Ēkas autors, arhitekts Konstantīns Pēkšēns jumta plaknes uzirdinājis ar dažāda izmēra zelmiņiem un jumta izbūvēm. Skrīveros, atšķirībā no Doles, zāle izvietota atsevišķā apjomā.

  • 39 LVVA, 6343. f., 7. apr., 185. l.

21Atšķirībā no provinces pilsētām, kurās biedrību nami atradās ciešajā perimetrālajā apbūvē, vairāk uzmanības piešķirot dekoratīvajai apdares izteiksmei nekā apjomu telpiskajai kompozīcijai, lauku apvidos pārsvarā cēla brīvstāvošus, dinamiskā apjomu salikumā ieturētus vai pavisam vienkāršus namus. Pie tādiem var pieskaitīt biedrības namu Plāterē.39 Vienstāva celtni sedza masīvs četrslīpju jumts, gandrīz panākot tipisko latviešu rijas sienu un jumta plakņu telpiskās attiecības. Vienkāršajā, bet pietiekami elegantajā galvenajā fasādē skaidri nolasāms lielās skatītāju zāles apjoms. To uzsvēra nacionālā romantisma stilistikai atbilstošas logailas ar nošļauptiem augšdaļu sāniem (skat. att. zemāk).

Plāteres biedrības “Austrums” nams mūsdienās.

Plāteres biedrības “Austrums” nams mūsdienās.

Tiesības aizsargātas

22Līdztekus nacionālā romantisma straujai izplatībai kopienu centru ēku arhitektūrā identificējami arī citi jūgendstila strāvojumi. Piemēram, Vidzemes Guberņas lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības nama Rīgā un Bauskas Muižniecības nama arhitektūrā saskatāmas stateniskā jūgendstila pazīmes. Arī neoklasicisma vaibsti.

  • 40 Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvs, 2244. l.
  • 41 LVVA, 6343. f., 8. apr., 2. l..

23Stateniskā jūgendstila un neoklasicisma elementu apvienojums vērojams arī Ebreju biedrības nama Skolas ielā 6 ārējā veidolā. Pirmo nama metu 1913. gadā izstrādāja arhitekts Edmunds fon Trompovskis (Edmund von Trompowsky, 1851–1919),40 Rīgas perimetrālās apbūves struktūrā ieprojektējot četrus stāvus augstu celtni ar vairākām sarīkojumu zālēm, plašu vestibilu un ebreju kluba telpām. Ēkas metu jau 1913. gadā pārzīmēja arhitekts Pauls Mandelštams (Paul Mandelstamm, 1870/72–1941), kopumā saglabājot biedrības nama iekšējo telpisko struktūru, taču ievērojami pārstrādājot fasādes un mainot jumta konfigurāciju. Ebreju biedrības nama būvniecība līdz Pirmajam pasaules karam netika pabeigta.41 Iekštelpās dominē piesātināta un plastiska sienu un griestu apdare. Tajā organiski saplūduši 20. gadsimta 20. gados lietotie teatrālie un vijīgie ziedu motīvi ar jau pēc Otrā pasaules kara pievienotajiem papildinājumiem – padomju propagandas simboliem, kas lielās zāles arhitektūrā radījis savdabīgu ēkas daudzveidīgās izmantošanas stāstu (skat. att. zemāk).

Ebreju biedrības nama lielā zāle mūsdienās.

Ebreju biedrības nama lielā zāle mūsdienās.

Tiesības aizsargātas

  • 42 Kampe, Pauls. Aleksandrs Vanags, 1873–1919: kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga: J. Pētersons un biedr (...)

24Ne visi nami, kuru arhitektūrā lietota neoklasicisma stilistiskā ievirze, bija ar plašu telpu programmu. Piemēram, salīdzinoši nelielas ēkas uzceltas Labdarības biedrībai Liezērē (1908, arhitekts Aleksandrs Vanags)42 un Sadraudzīgajai biedrībai Jaunjelgavā (1912). Abu biedrības namu arhitektūrā saskatāmas eklektismam raksturīgās vienmērīgi ritmizētās logailas un klasisku apdares elementu lietojums. Tāpēc to arhitektūra ir vairāk eklektiska un mazāk sekojusi jaunajām neoklasicisma tendencēm.

  • 43 LVVA, 6343. f., 6. apr., 4. l.
  • 44 Bērzmuižas lauksaimniecības biedrības “Druva” nama iesvētīšana. Latvis, Nr. 636, 1923, 30. okt., 2. (...)

25Rūjienas Saviesīgās biedrības nama43 un Bērzes lauksaimniecības biedrības namu ēkas44 pabeigtas tikai pēc Pirmā pasaules kara. To arhitektūrā lietots plašs neoeklektisma apdares elementu klāts – klasiski frontoni, pilastri, sandriki un masīvas dzegas. Pēc Aleksandra Vanaga projektiem Latvijā uzcelta virkne biedrību namu. 20. gadsimta sākumā viņa daiļradē visvairāk pārstāvētais jūgendstila novirziens bija nacionālais romantisms, bet pēc 1910. gada arhitekts vairāk pievērsās neoklasicismam.

26Biedrību nami, kurus cēla kopš 19. gadsimta vidus, bija mūsdienu kultūras un tautas namu priekšteči. Tos kopienu vajadzībām lieto vēl mūsdienās. Vairākumā gadījumu 19. un 20. gadsimta mijā celtie biedrību nami bija izcili būvmākslas pieminekļi provinces kultūrainavā. Tie arī demonstrēja pasūtītāja kā sabiedriskas organizācijas iespēju potenciālu. Biedrību nami jūgendstila kontekstā iezīmēja gaumes un izteiksmes formu transformāciju arhitektu domāšanā, tie atklāja jaunā stila daudzveidību un estētiskās izpratnes virziena maiņu. Latvijas biedrību namu arhitektūrā jūgendstila kontekstā visplašāk izpaudusies nacionālā romantisma mākslinieciskā ievirze. Tā radusi dažādas izpausmes atšķirīgu arhitektu darbos.

27Līdztekus nacionālajam romantismam biedrību namu arhitektūrā konstatējams arī stateniskais jūgendstils un neoklasicisms. Šo ēku arhitektūrā vairāk dominē tradicionālā un internacionālā mijiedarbība, vairāk uzsverot tieši jaunā stila pienesuma aspektus.

Haut de page

Notes

1 . Juškēvičs, Jānis. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. Rīga: Valters un Rapa, 1931, 41. lpp.

2 . Vičs, Andrejs. Latviešu skolu vēsture. Ceturtā grāmata: Pārkrievošanas laikmets no1885. līdz1905. gadam. Rīga: R. L. B. Derīgu grāmatu nodaļa, 1939. 599  pp.

3 . Celmiņš, Arvīds. Kuldīga. Rīga: Liesma, 1980, 52. lpp.

4 . Rasa, Inta. Latviešu sabiedrības kultūraktivitātes (1800–1991). Rīga: RaKa, 2008, 32.–50. lpp.

5 . Rīgas Latviešu biedrība savā 25 gadu darbā un gaitā. Jelgava: Draviņa-Dravnieka drukātava, 1893. 188 lpp.

6 . Krastiņš, Jānis, Treigūts Ojārs, Upmanis Eižens. RPI Arhitektūras nodaļa (1869–1918). No: Latvijas arhitektūras meistari. Red. Jānis Lejnieks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 3.–13. lpp.

7 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 103, Nr. 104, 1910, 24. dec., 31. dec., 1. lpp.

8 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Latviešu Avīzes, Nr. 102, 1910, 22. dec., 1.– 2. lpp.

9 Biedrību dzīve. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 4, 1909, 7. janv., 3. lpp.

10 Biedrību dzīve. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 198, 1908, 27. aug., 2. lpp.

11 Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšana. Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 104, 1910, 1. lpp.

12 Hovards, Džeremijs. Stils un pasūtītājs. No: Jūgendstils: laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā = Art Nouveau: time and space: the Baltic Sea countries at the turn of the 20th century. Sast. Silvija Grosa. Rīga: Jumava, 1999, 25.–40. lpp.

13 Кириченко, Евгения. Русская архитектура 1830–1910-х годов. Москва: Искусство, 1978. 399 с.

14 Jaunais Jelgavas Latviešu biedrības nams. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 24, 1910, 30. janv., 3. lpp.

15 Jelgavas Latviešu biedrības nama iesvētīšana. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 25, 1910, 1. febr.,1. lpp.

16 Jelgavas Latviešu biedrības nama iesvētīšana. Jūrnieks, Nr. 6, 1910, 10. febr., 2. lpp.

17 Grosbergs, Oskar. August Dombrowsky, ein lettischer Volksmann. Rigasche Rundschau, Nr. 258, 1927, 15. Nov., S. 5.

18 Banga, Vita. “Ziemeļblāzma” – Vecmīlgrāvja Akropole. Latvijas Arhitektūra, Nr. 3(71), 2007, 92.–96. lpp.

19 No Vecmīlgrāvja. Jūrnieks, Nr. 14, 1910, 7. apr., 4. lpp.

20 Ziemeļblāzmas Jaunā nama iesvētīšana. Druva, Nr. 10, 1913, 111. lpp.

21 Krastiņš, Jānis. Latvijas un Rīgas arhitektūra latviskā kultūrskatījumā. No: Latvieši un Latvija. 4. sējums: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Galv. red. Jānis Stradiņš. Rīga: Zinātņu akadēmija, 2013, 562. lpp.

22 Arhitektu biroja “Virtu” arhīva materiāli.

23 Elsiņš, G. Biedrības. No: Ventspils 700: rakstu un atmiņu krājums Toronto: Ventspils 700 gadu jubilejas atzīmēšanas iniciatoru grupa, 1990, 71.–73. lpp.

24 Štrumfa, Ingrīda. Ventspils pilsētas vēstures hronika. No: Ventspils muzeja raksti. 1. sēj. Rīga: Ventspils muzejs, 2001, 339.–365. lpp.

25 Brance, Janīna. Teātra sākumi Ventspilī. No: Ventspils 700: rakstu un atmiņu krājums. Toronto: Ventspils 700 gadu jubilejas atzīmēšanas iniciatoru grupa, 1990, 69.–70. lpp.

26 Kā izbūvējams latviešu biedrības nams, lai tas apmierinātu Ventspils sabiedriskās dzīves vajadzības. Ventas Balss, Nr. 31, 1938, 19. marts, 1. lpp.

27 Turpat.

28 LVVA, 6343. f., 7. apr., 253. l.

29 Krustām šķērsām pa Raunu. Cēsu Vēstis, Nr. 8, 1933, 3. lpp.

30 LVVA, 6343. f., 7. apr., 253. l.

31 LVVA, 6343. f., 7. apr., 58. l.

32 Kampe, Pauls. Aleksandrs Vanags, 1873–1919: kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga: J. Pētersons un biedri, 1929. 19 lpp.

33 Kuldīgas sadraudzīgās biedrības nams. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 206, 1909, 8. sept., 2. lpp.

34 LVVA, 6343. f., 7. apr., 59. l.

35 Kampe, Pauls. Īss pārskats par profesora Dr. arch. h. c. Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. Latvijas Arhitektūra, Nr. 4, 1940, 107. lpp.

36 LVVA, 6343. f., 10. apr., 26. l..

37 No Doles. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 206, 1909, 8. sept., 2. lpp.

38 Balsis no publikas – Pateicība. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 283, 1913, 7. dec., 9. lpp.

39 LVVA, 6343. f., 7. apr., 185. l.

40 Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvs, 2244. l.

41 LVVA, 6343. f., 8. apr., 2. l..

42 Kampe, Pauls. Aleksandrs Vanags, 1873–1919: kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga: J. Pētersons un biedri, 1929. 19 lpp.

43 LVVA, 6343. f., 6. apr., 4. l.

44 Bērzmuižas lauksaimniecības biedrības “Druva” nama iesvētīšana. Latvis, Nr. 636, 1923, 30. okt., 2. lpp.

Haut de page

Table des illustrations

Titre Jelgavas Latviešu biedrības nama fasādes zīmējums. Arhitekts Pauls Eplē. 1909 (LVVA, 6343. f, 8. apr, 86. l.)
Crédits Foto LVVA
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-1.jpg
Fichier image/jpeg, 67k
Titre Pretalkohola biedrības „Ziemeļblāzma” ēka mūsdienās.
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-2.jpg
Fichier image/jpeg, 56k
Titre Ventspils Latviešu biedrības nama fasādes detaļas fotofiksācija mūsdienās.
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-3.jpg
Fichier image/jpeg, 33k
Titre Raunas Lauksaimniecības biedrības nama fotofiksācija 20. gs. sākumā. Foto no arhitekta Jāņa Lejnieka personīgā arhīva.
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-4.jpg
Fichier image/jpeg, 16k
Titre Plāteres biedrības “Austrums” nams mūsdienās.
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-5.jpg
Fichier image/jpeg, 22k
Titre Ebreju biedrības nama lielā zāle mūsdienās.
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2577/img-6.jpg
Fichier image/jpeg, 18k
Haut de page

Pour citer cet article

Référence papier

Agate Eniņa, « Biedrību nami Latvijā jūgendstila arhitektūras kontekstā »La Revue de la BNU, 19 | 2019, 118-125.

Référence électronique

Agate Eniņa, « Biedrību nami Latvijā jūgendstila arhitektūras kontekstā »La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 07 mai 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2577 ; DOI : https://doi.org/10.4000/rbnu.2577

Haut de page

Auteur

Agate Eniņa

Dr. arch. Rīgas Tehniskā universitāte

Haut de page
Rechercher dans OpenEdition Search

Vous allez être redirigé vers OpenEdition Search