Navigation – Plan du site

AccueilNuméros19Le DossierLes arts graphiquesIespieddarbs un mākslinieks: izde...

Le Dossier
Les arts graphiques

Iespieddarbs un mākslinieks: izdevumi, ekslibri, plakāti un žurnāli jūgendstila laikā Strasbūrā

Alīna Hauka et Katrīna Sulē-Sandika
Traduction de Irina Ošleja
p. 110-117
Cet article est une traduction de :
L’imprimé et l’artiste : édition, ex-libris, affiches et revues au temps de l’Art nouveau à Strasbourg [fr]

Texte intégral

  • 1 Par šo tēmu sk. arī Dāvida Kaskaro rakstu 61.–67. lpp.
  • 2 Geyer, Marie-Jeanne. Les acquisitions de la bibliothèque du Hohenlohe Museum. In: Strasbourg 1900: (...)

11870. gada konflikts pilnīgi sagrāva Elzasas māksliniecisko vidi, un tikai 19. gadsimta 90. gados līdz ar paaudžu maiņu tā sāk iesaistīties modernisma kustībās, kas gadsimta beigās pārņem Eiropas galvaspilsētas. Jaunā mākslinieku paaudze uzaug visai labvēlīgā kontekstā. No vienas puses, Vācijas iestādes vēlas atbalstīt dekoratīvi lietišķo mākslu, lai ar tās palīdzību popularizētu vācisko modeli. Ar šādu mērķi 1890. gadā tiek atvērta Dekoratīvi lietišķās mākslas skola (Kunstgewerbeschule), un par tās direktoru kļūst minhenietis Antons Zēders (Anton Seder)1. Šajā skolā darbojas grafikas mākslas nodaļa ar plakātu un kaligrāfijas darbnīcām. Pateicoties stipendiju sistēmai, jaunie mākslinieki var turpināt mācīties Vācijas akadēmijās. Savukārt bibliotēkās ir pieejamas plašas ārzemju mākslas žurnālu un plakātu kolekcijas, kas ļauj iepazīties ar tolaik aktuālajām mākslas kustībām.2 No otras puses, Elzasas mākslinieki apvienojas biedrībās, lai izplatītu un reklamētu savu mākslu arī ārpus oficiālajiem ceļiem. Viņi dod priekšroku izteiksmes formām, kas vairāk saistītas ar tautas ikdienu un kultūras dzīvi – afišām, pastkartēm, ēdienkartēm, programmiņām, žurnāliem... Šajā rakstā mēs vispārīgi raksturosim šo laika posmu, īpašu uzmanību pievēršot iespieddarbu attīstībai, ekslibra un ilustrācijas tradīciju atjaunošanai, kā arī mākslinieku interesei par jauniem darbības laukiem – tādiem kā plakāts un žurnāli.

Iespieddarbu attīstība

  • 3 Skat.: Stead, Evanghélia. La chair du livre: matérialité, imaginaire et poétique du livre fin de si (...)

2Elzasas mākslinieki saskata iespieddarbos efektīgu līdzekli, kas var palīdzēt izplatīt un padarīt atpazīstamu viņu mākslu. Sākot ar 1880. gadu, strauji pieaug drukāto attēlu un ilustrāciju skaits. Pateicoties tehniskajiem sasniegumiem fotomehānikas jomā, kļūst iespējama masu ražošana un dažādu pamatu izmantošana, bet galvenokārt paveras ceļš tipogrāfijas inovācijām un jaunam skatījumam uz teksta un attēla attiecībām3.

  • 4 Samuel Saenger, John Ruskin, sein Leben und Lebenswerk: ein Essay. Strasbourg: Heitz, [1901]. Par š (...)
  • 5 Šarla Špindlera ilustrāciju “Vecais vīnogulājs” žurnālam Images alsaciennes sk. portfolio 139. lpp.

319. gadsimta beigās Strasbūrā izveidojas dinamisks izdevniecību un tipogrāfiju tīkls. Tajā darbojas gan vecie uzņēmumi, kā, piemēram, Strasbūras tipogrāfija vai Heitz & Mündel, gan nesen dibinātie – kā Schlesier und Schweikhardt. Atveras arī vācu izdevniecības, kas dod nozīmīgu ieguldījumu jūgendstila uzplaukumā, izplatot tādu autoru darbus, kā, piemēram, Džons Raskins (John Ruskin), kura idejas ir nopietni ietekmējušas tā laika Eiropas mākslas vidi. Izdevniecība Heitz & Mündel ir pirmā, kas izdod Raskina darbus vācu valodā un publicē viņa biogrāfiju, kuru sarakstījis Zāmuels Zengers (Samuel Saenger).4 Lielu ieguldījumu Elzasas mākslas atdzimšanā dod no Kēlas nākušais izdevējs Žils Maniā (Jules Manias). Viņa tipogrāfijā tiek drukāti moderno mākslinieku portfolio – tādu kā Anrī Lukss (Henri Loux), Lotārs fon Zēbahs (Lothar von Seebach), Leo Šnugs (Léo Schnug) un Šarls Špindlers (Charles Spindler). 1893.–1895. gadā viņš sadarbībā ar Špindleru un Jozefu Zatleru (Joseph Sattler) izdod žurnālu “Images alsaciennes” (“Elzasas ainavas”)5. Māksliniekiem un ilustratoriem tiek pasūtīti attēli izdevumu vākiem un titullapām, kā arī lappušu un teksta noformējuma elementi (ornamenti, vinjetes, apmales, iniciālburti, ietvari, galvenes). Mākslas darbi kļūst par izdevuma sastāvdaļu. Parādās jauns teksta izkārtojums ar krāsainiem elementiem un ornamentiem, kuriem tiek izmantoti viduslaiku, japāņu, vācu un reģionālie tautiskie motīvi. Pateicoties mākslinieka un izdevēja sadarbībai, ikdienas saziņa iegūst jaunu estētisku dimensiju. Izdevums kā priekšmets pārtop par izdevumu – mākslas darbu, kas kalpo jaundzimušajai Elzasas literatūrai.

Leo Šnugs. Ilustrācija Žorža Špeca darbam “La peste de Guebwiller”. Žurnāls Légendes d’Alsace, 1905. BNU kolekcija

Leo Šnugs. Ilustrācija Žorža Špeca darbam “La peste de Guebwiller”. Žurnāls Légendes d’Alsace, 1905. BNU kolekcija

Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA

  • 6 Stoskopf, Gustave. D'r Herr Maire. Luschtspiel in dreij Akt. Strasbourg: Schlesier und Schweikhardt (...)
  • 7 Sk. arī Nikolā Štozkopfa rakstu 127.–132. lpp.
  • 8 Schlesier und Schweikhardt izdod arī Elzasas teātra katalogu: Lündner, Max; Greber, Julius. Das Els (...)

4Dialektiskā literatūra piedzimst 1898. gadā, ar Elzasas teātra dibināšanu un Gistava Štoskopfa (Gustave Stoskopf) sacerēto pamattekstu “D’r Herr Maire6, kā arī ar brāļu Albēra un Ādolfa Matisu (Albert et Adolphe Matthis) dzejas darbiem. Vairāki mākslinieki – Špindlers, Emīls Šneiders (Émile Schneider), Šnugs, Pauls Braunāgels (Paul Braunagel), Žoržs Ritlengs (Georges Ritleng)7 – veido ilustrācijas šiem tekstiem, jo tās pasūta izdevniecības, kuras specializējas Elzasas un dialektiskajā literatūrā (kā, piemēram, Schlesier und Schweikhardt)8.

  • 9 Johannisnacht: mit literarischen Beitraegen von Hans Karl Abel, Otto Flake, Bernd Isemann, Albert M (...)
  • 10 Izdevuma “Johannisnacht” vāku sk. portfolio 141. lpp.

5Paralēli tam, sākot ar 1902. gadu, aktīvi kļūst jaunās paaudzes rakstnieki ar Renē Šikelē (René Schickelé) priekšgalā. Viņi sevi sauc par “Jaunāko Elzasu” (“Das jüngste Elsass”) un vācu valodā aizstāv “elzasiešu gara” ideju. Ignorējot tā brīža politisko spriegumu, viņi pieprasa Elzasas atdzimšanu un tās atvēršanos modernajām Eiropas strāvām. “Jaunākās Elzasas” manifestu (“Johannisnacht”)9 bagātīgi ilustrēja Emīls Šneiders un Žoržs Ritlengs10.

  • 11 Spetz, Georges. Légendes d'Alsace: poèmes. Frontispice de Jean-Jacques Henner; illustrations et vig (...)
  • 12 Par šo tēmu skat. izstādes katalogā: Néogothique ! Fascination et réinterprétation du Moyen-Âge en (...)

6Šarlam Špindleram pietiek ambīciju, lai nodibinātu savu izdevniecību ar tipogrāfiju Senleonārā. Špindlers izdod žurnālus un atsevišķus rakstu darbus, kā arī literatūru oriģinālvalodās un zinātniskus rakstus, kurus var atrast “Revue alsacienne illustrée” (“Elzasas ilustrētais žurnāls”) katalogā. Savukārt Žoržs Špecs (Georges Spetz) diviem “Légendes d’Alsace (“Elzasas leģendas”)11 izdevumiem piesaista vislielāko ilustratoru skaitu: Ennēru (Jean-Jacques Henner), Zatleru, Šnugu, Špindleru, Žanu Žaku Valcu (Jean-Jacques Waltz, pseid. Hansi) un Viktoru Pruvē (Victor Prouvé). Protams, “Légendes d’Alsace” tiek izdotas, balstoties galvenokārt uz reģionālajām tradīcijām. Taču izdevēji smeļ idejas arī Eiropas jūgendstila tēmās: dabā, Austrumu un Japānas kultūrā un pat viduslaikos, kur aizgūst ne tikai sižetus, bet arī inkunābulās izmantotos drukas un dekoratīvos elementus12. Lasītāja uzmanība arvien biežāk ir vērsta uz attēliem un dekoratīvās drukas elementiem, kas tiek veidoti jaunajā mākslinieciskajā izteiksmē.

  • 13 Bazin, René. Les Oberlé. Aquarelles et dessins Charles Spindler. Paris: Lévy, 1902.

7Elzasas mākslinieku slava pārsniedz reģiona robežas un atbalsojas starptautiskajos izdevumos, kas iznāk abos Reinas krastos. Zatlera zīmējumi tiek publicēti periodiskajos izdevumos Minhenē (“Simplicissimus”), Berlīnē (“Pan”) un Parīzē (“Mercure de France”). Šneideram zīmējumus pasūta “Süddeutscher Postillon un žurnāls “Jugend. 1897. gadā Šnugs ilustrē brošūru “Radlerei, kuru Vīnē izdod Gerlach & Schenk. Špindlers sūta savus zīmējumus un akvareļus Renē Bazēnam (René Bazin), viņa romāna “Oberlē dzimta” (“Les Oberlé”)13 ekskluzīvajam izdevumam.

Ekslibra atgriešanās14

  • 14 Tika izpētītas trīs ekslibru kolekcijas, kas atrodas Strasbūras Universitātes bibliotēkā, Société d (...)
  • 15 Par ekslibra vēsturi vairāk skat.: Meyer-Noirel, Germaine. L'ex-libris: histoire, art, techniques. (...)
  • 16 Hopkinson, Martin. Ex libris: l'art des ex-libris. Paris: Éd. Bibliomane, 2013.

8Pavisam drīz Elzasas mākslinieki, kuri ilustrē grāmatas, pievēršas arī ekslibru veidošanai. Kā īpašs elements, kas vienlaikus ir gan grāmatas sastāvdaļa, gan neatkarīga īpašumzīme, ekslibris precīzi norāda tā īpašnieku ar uzrakstu, simbolu vai attēlu. Zīmētāji un gravīras meistari dažkārt veido tik greznus ekslibrus, ka tos var pieskaitīt pie gravīru kategorijas. Ja agrāk ekslibrus varēja atļauties tikai dižciltīgo dzimtu vai garīdzniecības pārstāvji, tad no 1850. gada tos sāk pasūtīt arī buržuāzijas aprindās15. Mākslinieki cenšas ievērot pasūtītāju prasības attiecībā uz formātu un materiālu izvēli, kā arī citas vēlmes, un ekslibris kļūst par minatūrgrafikas mākslas darbu, kas atspoguļo nozīmīgākās tendences mākslā. Mūsu aplūkotais laikposms ir ļoti labvēlīgs neogotikas un jūgendstila mākslas stilu attīstībai. Tieši šajā zelta laikmetā starp 1890. un 1920. gadu16 ekslibris uzplaukst kā jauns mākslas veids, lai vēlāk iegūtu mūsdienīgu formu gan Elzasā, gan citur.

Emīls Šneiders. Ekslibris P. [Hoffmann]. s. d. BNU kolekcija

Emīls Šneiders. Ekslibris P. [Hoffmann]. s. d. BNU kolekcija

Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA

9Politiskā situācija Vācijai pievienotajā Elzasā vairo ekslibra popularitāti. Grāmatu īpašnieki to izmanto, lai ar zīmējumu un simbolu palīdzību apzīmētu savu “kultūras lauku” un attieksmi pret politiskās varas maiņu. Ekslibri palīdz arī izsekot to īpašnieku vai kolekcionāru ceļiem no Vācijas uz Strasbūru, kā arī Strasbūras iedzīvotāju izbraukšanu uz citām Vācijas teritorijām.

10Šī laikmeta labākie ekslibru meistari iedvesmojas no dažādām kultūrām. Tā, piemēram, Marga Brecla (Marga Bretzl) veido ekslibrus japāņu stilā (ekslibris A. Gerig), Špindlers – tradicionālajā Elzasas stilā (ekslibris F. Staat), Šneiders – jūgendstilā (ekslibris P. Hoffmann), Šnugs – jūgendstilā ar antīkās mākslas iezīmēm (dzejnieces Elsa Koeberlé un C. Cramer ekslibri), Ritlengs dekoratīvi lietišķās mākslas stilā (ekslibri Arts and Crafts un P. Ritleng). Tomēr jūgendstils gūst virsroku pār visām šīm ietekmēm. Elzasas mākslinieki izjūt tā māksliniecisko izteiksmi kā personīgu un izstrādā savu rokrakstu, eksperimentējot ar burtu formu un līnijas biezumu, iekrāsojot vai atstājot melnbaltas vertikālās burtu līnijas… Līdz ar jūgendstilam raksturīgajām viļņotajām līnijām bieži parādās arī reģionālās kultūras elementi – cilvēku figūras tautastērpos, tipiskas koka karkasa māju fasādes... To var redzēt, piemēram, Špindlera un Šnuga darbos.

  • 17 Lotz, François. Joseph Sattler: éléments biographiques, œuvre, ex-libris. Pfaffenhoffen: Musée de l (...)
  • 18 Sattler, Josef. Deutsche Kleinkunst in 42 Bücherzeichen. Berlin: J. A. Stargardt, 1895.
  • 19 Hamm, Patrick; Wackenheim, Auguste; Hamm, Bénédicte. Léo Schnug: 1878–1933: ses cartes postales, ex (...)

11Ekslibra jomā vairāk nekā citi darbojušies Strasbūras mākslinieki Zatlers un Šnugs. Zatlers piedzima Bavārijā, bet 22 gadus nodzīvoja Strasbūrā, kur arī tapa lielākā daļa no viņa mākslas darbiem (viņam piedēvē 260 ekslibrus)17. 1895. gadā mākslinieks publicē savas pieredzes aprakstu18, ar ko iezīmē ekslibra žanra atdzimšanu Elzasā un ietekmē gados jaunā Šnuga darbību. Šnuga rokai pieder 60 ekslibri19, tostarp dažas skaistas jūgendstila kompozīcijas, piemēram, Hedvigas Reilingas (Hedwig Reiling) ekslibris (skat. portfolio).

Plakāta laikmets

  • 20 Weill, Alain. L'affiche au temps de l'Art nouveau. Paris: Hazan, 2015.
  • 21 Japon japonismes: [exposition, Paris, Musée des arts décoratifs, 15 novembre 2018 – 3 mars 2019]. P (...)

12Jūgendstila laiks ir zīmīgs ne tikai ar ekslibra atdzimšanu, bet arī ar plakāta kā mākslas žanra parādīšanos20, par kuru mākslinieki izrāda lielu interesi. Pirmie – vismaz mums zināmie – mākslas plakāti top 19. gadsimta beigās, kad tehniskās inovācijas paver ceļu masu ražošanai un liela izmēra krāsainu attēlu drukāšanai. Jaunais mākslas žanrs kļūst ļoti populārs un ļauj izplatīt sabiedrībā vismodernākās tendences. Gadsimta beigām raksturīgā mākslinieku aizraušanās ar Japānas kultūru un estampa tehniku netraucē un pat sekmē plakāta mākslas attīstību21.

Žoržs Ritlengs. Ekslibris P. Ritleng. s. d. BNU kolekcija

Žoržs Ritlengs. Ekslibris P. Ritleng. s. d. BNU kolekcija

Tiesības aizsargātas

  • 22 BNU fondā glabājas daudz plakātu no mākslinieka un Dekoratīvi lietišķās mākslas skolas (Kunstgewerb (...)
  • 23 Skat. 1984. gada izstādes “Strasbourg à l'affiche, 1895–1930 katalogā. Izstāde norisinājās Strasbū (...)

13Runājot par Elzasas mākslas plakātu kolekcijām, jāatzīmē Strasbūras Estampu bibliotēka (Cabinet des estampes de Strasbourg). Tās kolekcijā ir tādi mākslas darbi kā Anrī Greja (Henri Gray, īst. v. Henri Boulanger) plakāts cigarešu papīram Abadie (1898) un Alfonsa Muhas (Alfons Mucha) plakāti – cigarešu papīram Job (1897) un 1898. gada teātra izrādei Mēdeja” (Médée), kurā galveno lomu atveido Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt). Arī Strasbūras Universitātes bibliotēkai ir liela pilsētā tapušo plakātu kolekcija22. Tās plakātu nodaļas katalogā var atrast Šneidera, Teo Bērsta (Théo Berst), Braunāgela, Luī Filipa Kamma (Louis Philippe Kamm), Šarla Greinera (Charles Greiner), Šnuga, Likas Marovskas (Lika Marowska), Špindlera, Anrī Bēkes (Henri Beecke) un Hornekera (Léon Hornecker) vārdi23.

  • 24 Skat.: op. cit., Commerce et industrie, p. 51–70.

14Strasbūras kultūras dzīve mutuļo, un mākslinieki veido plakātus izstādēm, deju vakariem (nabadzīgo ļaužu ballēm, mākslinieku ballēm), koncertiem, gadatirgiem un sporta pasākumiem. Daži no viņiem izmēģina sevi reklāmā. Šajā ar gastronomijas tradīcijām bagātajā novadā visskaistākos reklāmas plakātus pasūta lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Tiem seko mākslas nozares ražotnes un jaunie enerģētikas uzņēmumi24.

15Lai plakāts būtu iedarbīgs, tā autoram jāatrod līdzsvars starp attēlu un tekstu. Attēlam jābūt izteiksmīgam, bet tekstam – labi salasāmam un spējīgam uzrunāt garāmgājējus ar saukļiem vai īpašu šriftu. Var teikt, ka Strasbūras plakātu stilam ir kaut kas kopīgs ar Tulūza-Lotreka (Henri de Toulouse-Lautrec), Bonāra (Pierre Bonnard), Vijāra (Édouard Vuillard) vai Šteinles (Eduard von Steinle) mākslas darbiem, jo plakāta mākslinieki – Braunāgels, Greiners un Šneiders piedāvā savu interpretāciju Parīzes Skaistajam laikmetam (la Belle Époque). Taču arī vācu ietekme ir jūtama – it īpaši Šnuga, Lisjēna Blūmera (Lucien Blumer) un Karla Jordana (Karl Jordan), bet arī Šneidera un Špindlera darbos. Mākslinieki nododas eksperimentiem, lietojot košus un pasteļtoņu laukumus, zīmējumā izmantojot smalku līniju vai biezāku melnu kontūru, kā arī izmēģinot dažādas kompozīcijas. Tādējādi viņu daiļradē parādās gan jūgendstila formas, gan simbolisma noskaņa, gan karikatūras stila iezīmes. Visvairāk tiek atveidots sievietes tēls: sieviete kā mistiska būtne, sieviete tautastērpā, antīkā sieviete, sieviete māte, bet dažreiz arī priekameita...

Pauls Braunāgels, Anrī Bēke. Künstler-Maskenfest, [1908]. BNU kolekcija

Pauls Braunāgels, Anrī Bēke. Künstler-Maskenfest, [1908]. BNU kolekcija

Foto Bnu, Tiesības aizsargātas

  • 25 Charles Greiner. Armebal. Varietes Theater, 5. Februar 1898.
  • 26 Emile Schneider. Maskebal in d’r Orangerie for d’Arme, 1897
  • 27 Théo Berst. Ausstellung Farbiger-Dekorationen: Strassburg, [191?]

16Jūgendstilā veidotie iespieddarbi ir piemēroti svētku pasākumiem. Pateicoties dažāda biezuma zīmējumam un neparastas formas burtiem (ar cilpām un pagarinātām vertikālajām līnijām), tie izskatās ļoti dinamiski. Dažu plakātu teksti ir diezgan gari, jo sniedz informāciju par pasākumu25. Lai šādus plakātus padarītu izskatīgākus, tiek izmantoti dažāda izmēra burti. Tekstu parasti raksta vāciski vai arī divās – vācu un franču – valodās , un tikai atsevišķos gadījumos var sastapt teikumus elzasiešu valodā26. Krāsu kombinācija nekad nav nejauša. Melnais fons rada spēcīgu kontrastu, līdz ar to teksts ir labi salasāms. Savukārt krāsainie laukumi ilustrē plakāta tēmu: dzelteno krāsu parasti lieto pavasara svētkiem, sarkano un oranžo – rudens pasākumiem. Dažreiz mākslinieki izmanto krāsas, lai paustu savu politisko nostāju. Piemēram, Teo Bērsts vienā no saviem plakātiem zīmē ziedus franču nacionālajās krāsās, – un tas notiek laikā, kad Vācija ir anektējusi Elzasu27.

  • 28 Emile Schneider. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897.
  • 29 Teksta izkārtošanu atkārtoti veic Špindlers 1903. gadā. Skat.: Charles Spindler. Kunst-Ausstellung: (...)
  • 30 Meyer, Anne-Doris; Kostka, Alexandre. Artistes strasbourgeois entre France et Allemagne. In: Labora (...)

17Īpašu uzmanību ir pelnījis Šneidera plakāts elzasiešu mākslinieku biedrības Cercle de Saint-Léonard rīkotajai izstādei “Novembris Strasbūrā” (“Strasbourg-Novembre”)28. Plakāta kompozīcija, kas kopumā atbilst jūgendstila estētikas principiem, gan krāsās, gan kompozīcijas ziņā ir ļoti atturīga. Tekstam ir atvēlēts minimums vietas, atstājot brīvu vidusdaļu, kur aplī uz zelta fona profilā ir attēlota antīka sievietes figūra29. Plakāta modernums sasaucas ar pašas izstādes novatorisko būtību, jo tajā piedalās tikai mākslinieki, kuri jau iepriekš izstādījušies Berlīnē, Minhenē un Parīzē. Šajā kontekstā Elzasu var uzskatīt par “mākslas telpu [..], kas veido tiltu starp vācu un franču kultūrām ..”30.

Emīls Šneiders. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897. BNU kolekcija

Emīls Šneiders. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897. BNU kolekcija

Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA

Žurnāli un Elzasas kultūras atdzimšana

  • 31 Dziļākai tēmas izpētei skat. arī: Stead, Evanghélia; Védrine, Hélène (dir.). L'Europe des revues (1 (...)
  • 32 Deustche Kunst und Dekoration, La Revue des arts décoratifs, Art et décoration, The Studio, Kunst u (...)

18Iespējams, tieši žurnāli piesaista uzmanību Elzasas kultūras problemātikai, kas jau kādu laiku uzrunā māksliniekus. Žurnāliem ir nozīmīga loma vietējā jūgendstila izplatīšanā un atzīšanā31. Starptautiskā līmeņa publikācijas īpaši slavē Špindleru un viņa instalācijas Pasaules izstādēs Parīzē (1900) un Sentluisā (1904) un Pirmajā starptautiskajā modernās dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē Turīnā (1902)32.

19Visos žurnālos – neatkarīgi no valodas (franču vai vācu) un tēmas (kultūra, māksla, plašās sabiedrības dzīve...) – tiek spriests par Elzasas mākslas atdzimšanu.

  • 33 Das Kunstgewerbe in Elsass-Lothringen. Strasbourg: Ludolf Beust, 1900–1906.
  • 34 Dziļākai izpētei skat. arī: Oléron Evans, Émilie. Art practice and art history in fin de siècle Als (...)

20Šajā sakarā īpaši jāatzīmē Dekoratīvi lietišķās mākslas skolas žurnāls “Das Kunstgewerbe in Elsass-Lothringen33 – Vācijas administrācijas kultūrpolitikas “galvenais rupors”. Tas iznāk no 1900. līdz 1906. gadam Ludolfa Beista (Ludolf Beust) izdevniecībā, Antona Zēdera un mākslas vēsturnieka Franca Frīdriha Leitšūha (Franz Friedrich Leitschuh) redakcijā. Šis periodiskais izdevums raksturo jūgendstilu kā modernā laikmeta stilu, publicē Minhenes, Darmštates un Vīnes mākslinieku portretus un recenzijas par grāmatām un izstādēm. Žurnāls runā par aktuālajām tēmām, kurām tiek veltītas zinātniskās un pedagoģiskās publikācijas, kā arī studentu un pasniedzēju referāti: par mākslu hierarhijas sašūpošanos, par amatnieku pielīdzināšanu māksliniekiem, par dabas primāro vietu un par nepieciešamību uzturēt saiti ar reģionu un tā pagātni.34

  • 35 Hazweiess: Organ d. Pharmazeuten-Vereins in Elsass-Lothringen. Strasbourg, 1894–1924.

21Jūgendstila mākslu izplata arī vispārējā prese un studentu izdevumi. Tā Braunāgels noformē vāku sludinājumu žurnālam “Affiches de Strasbourg”. Tas pats Braunāgels, Šnugs, Ansī (Hansi, īst. v. Jean-Jacques Waltz), Zēbahs, Šneiders un Špinglers strādā Elzasas-Lotringas farmaceitu asociācijas žurnālam “Hazweiess (H2S)35. Šim profesionālajam žurnālam ir antivāciski satīrisks raksturs, un īpaša vieta tajā ir atvēlēta Elzasas Skaistā laikmeta māksliniekiem.

Šarls Špindlers. Žurnāla “Revue alsacienne illustrée vāks, 1904. BNU kolekcija

Šarls Špindlers. Žurnāla “Revue alsacienne illustrée” vāks, 1904. BNU kolekcija

Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA

  • 36 Revue alsacienne illustrée = Illustrirte elsässische Rundschau, 1898–1914 (I–XVI).
  • 37 Der Stürmer: Halbmonatsschrift für künstlerische Renaissance im Elsass. [Hrsg. von René Schickele], (...)
  • 38 Skat. rakstus: Schweitzer, Jérôme. Revue alsacienne illustrée. Dictionnaire culturel de Strasbourg: (...)
  • 39 Skat. rakstus: Elloy, Jean-Louis. Schickele, René (p. 467–469); Jüngstes Elsass (p. 288–289), in Di (...)
  • 40 Elloy, Jean-Louis; Didier, Christophe. Un éveil difficile: esprit nouveau et revues culturelles dan (...)

22Tomēr visvairāk nobriedušo jūgendstila izteiksmi var redzēt mākslinieku biedrību izdevumos, tādos, kā “Revue alsacienne illustrée36 un “Der Stürmer37. Žurnālu “Revue alsacienne illustrée 1898. gadā sāk izdot Šarls Špindlers un Anselms Ložels (Anselme Laugel), atdarinot citu valstu pazīstamu mākslas žurnālu modeli (“The Studio,Jugend”). Šim elitārajam izdevumam, kas iznāk reizi trīs mēnešos franču un vācu valodā un savā ziņā pārņem izdevuma “Images alsaciennes = Elsässer Bilderbogen” stafeti (pastāv no 1892. līdz 1895. gadam), ir ambīcijas kļūt par nozīmīgu Elzasas kultūras projektu mākslas atdzimšanas kontekstā. Špindlers piedāvā Senleonāras mākslinieku biedrībai piedalīties žurnāla tapšanā, tādējādi palīdzot viņiem iegūt klientus. Katrā numurā ir daudz ilustrāciju un 15–20 lappuses bez teksta, kuras veltītas ēdienkartēm, akvareļiem, gravīrām, ekslibriem un pastkartēm. Žurnālā darbojas daudzi “Elzasas atmodas” mākslinieki: Šnugs, Zatlers, Šlumbergers (Jean Schlumberger), Zēbahs, Ritlengs, Kamms, Elizabete Šmica (Elisabeth Schmitz), Žanna Risa (Jeanne Riss), Ogists Kamisārs (Auguste Cammissar), Lukss, Georgs Daubners (Georg Daubner) u. c. Žurnāls uzlūko situāciju Elzasā caur kultūras prizmu, taču tajā drīz vien parādās un nonāk konfliktā divas reģionālās identitātes koncepcijas: Špindlers uzskata, ka Elzasai jāsaglabā piederība divām kultūrām, turpinot spēlēt “kultūras tilta” lomu starp Franciju un Vāciju, savukārt Pjēra Bišē (Pierre Bucher) koncepcija ir vairāk balstīta franču kultūras mantojumā. 1902. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļūst Bišē, un sākotnējās ambiciozās Špindlera idejas tiek noraidītas par labu “franču” koncepcijai38. Šajā brīdī daži mākslinieki aiziet no žurnāla un kopā ar Renē Šikeli (René Schickele)39 sāk darboties izdevumos “Jüngstes Elsass”, “Der Stürmer” (1902), “Der Merker” (1903) un “Das Neue Elsass (1911). Neatbalstot nacionālisma idejas, Šikele, Ernsts Štadlers (Ernst Stadler) un Oto Flāke (Otto Flake) iestājas par Elzasas piederību divām kultūrām un tās atvēršanos Eiropai. Viņi vēlas, lai Elzasa kļūtu par auglīgu augsni vācu un franču kultūru satuvināšanai un par starpnieci abu valstu attiecībās (“.. tai jākļūst par jauno “Dzimteni”, kuras gars kalpos cilvēcei”)40. Bet tad jau parādās pirmās ekspresionisma iezīmes, un avangardisti pievēršas šai jaunajai mākslas kustībai, pametot identitātes strīdos iegrimušo jūgendstilu.

  • 41 Skat. rakstu: Siffer, Florian; Knoery, Franck. Illustration et art de l’affiche. In: Dictionnaire c (...)

23Atskatoties uz šī laikposma grafiskās mākslas tendencēm, var redzēt, ka tās nav viennozīmīgas. Darbojoties divu kultūru krustcelēs, mākslinieki ietekmējas no dažādiem laikmetiem un autoriem41. Piemēram, Braunāgela, Šneidera, Fransuā Laskovska (François Laskowski), Greinera un Hornekera darbos ir jūtama Parīzes Skaistā laikmeta, Žila Šerē (Jules Chéret), Anrī Tulūza-Lotreka vai Žorža Šteina (Georges Stein) ietekme. Šīs stilistikas izplatīšanu Strasbūras ikdienas dzīvē sekmē reklāmas, kā arī sporta un kultūras pasākumu afišas. Savukārt jūgendstils, kura saknes ir meklējamas daudz dziļāk – jau antīkajā vai viduslaiku mākslā –, izpaužas Zatlera, Šnuga un Karla Jordana, kā arī ornamentālās mākslas kustības dibinātāja Zēdera rokrakstos. Citi mākslinieki – tādi kā Špindlers, Kamms un Braunāgels – sadarbībā ar Kamisāru un Anrī Bēki (Henri (Heinrich) Beecke) aizraujas ar jaunās Elzasas kultūras problemātiku. Atbalstot reģionālisma idejas, viņi savos darbos iekļauj modernizētu reģionālo simboliku un atrod savu oriģinālu māksliniecisko izteiksmi.

  • 42 Knoery, Franck; Siffer, Florian. Les arts graphiques: un foyer strasbourgeois. In: Laboratoire d’Eu (...)

24Visas šīs ietekmes, to radītais spriegums un pretrunas starp integrācijas un nostalģijas tendencēm, kā arī jauno mākslas kustību parādīšanās un Pirmā pasaules kara tuvošanās izraisa Elzasas jūgendstila norietu. Reģionālisma ceļš bijis apliecinājis sevi kā pārāk šauru42, un tas nebija ļāvis uzplaukt Elzasas mākslas atmodai, kura, ņemot vērā Strasbūras atrašanos abās robežas pusēs, būtu varējusi to padarīt par kultūras saikņu stiprinātāju un vidutāju starp Eiropas lielpilsētām.

Haut de page

Notes

1 Par šo tēmu sk. arī Dāvida Kaskaro rakstu 61.–67. lpp.

2 Geyer, Marie-Jeanne. Les acquisitions de la bibliothèque du Hohenlohe Museum. In: Strasbourg 1900: naissance d'une capitale. Paris: Somogy; Strasbourg: Musées de Strasbourg, 2000.

3 Skat.: Stead, Evanghélia. La chair du livre: matérialité, imaginaire et poétique du livre fin de siècle. Paris: PUPS, 2012; Védrine, Hélène (ed.). Le livre illustré européen au tournant des XIXe et XXe siècles. Paris: Kimé, 2005.

4 Samuel Saenger, John Ruskin, sein Leben und Lebenswerk: ein Essay. Strasbourg: Heitz, [1901]. Par šo tēmu sk. arī Džeremija Hovarda rakstu 9.–17. lpp.

5 Šarla Špindlera ilustrāciju “Vecais vīnogulājs” žurnālam Images alsaciennes sk. portfolio 139. lpp.

6 Stoskopf, Gustave. D'r Herr Maire. Luschtspiel in dreij Akt. Strasbourg: Schlesier und Schweikhardt, 1898.

7 Sk. arī Nikolā Štozkopfa rakstu 127.–132. lpp.

8 Schlesier und Schweikhardt izdod arī Elzasas teātra katalogu: Lündner, Max; Greber, Julius. Das Elsässische Theater Strassburg i. E. 1901.

9 Johannisnacht: mit literarischen Beitraegen von Hans Karl Abel, Otto Flake, Bernd Isemann, Albert Matthis, Adolf Matthis, René Schickele, Ernst Stadler; mit künstlerischen Beitraegen von M. Achener, E. Schneider, G. Ritleng. Strassbur: Druckerei vorm. Dusch, [1902].

10 Izdevuma “Johannisnacht” vāku sk. portfolio 141. lpp.

11 Spetz, Georges. Légendes d'Alsace: poèmes. Frontispice de Jean-Jacques Henner; illustrations et vignettes: Joseph Sattler, Léo Schnug, Charles Spindler. Strasbourg: Revue alsacienne illustrée, 1905.

Spetz, Georges. Légendes d'Alsace. Nouvelle série. Frontispice de Jean-Jacques Henner; illustrations et vignettes: Jean Benner, Emmanuel Benner, Victor Prouvé, Joseph Sattler... [et al.]. Strasbourg: Revue alsacienne illustrée, 1910.

12 Par šo tēmu skat. izstādes katalogā: Néogothique ! Fascination et réinterprétation du Moyen-Âge en Alsace, 1880–1930. Publicēts 2017, Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg.

13 Bazin, René. Les Oberlé. Aquarelles et dessins Charles Spindler. Paris: Lévy, 1902.

14 Tika izpētītas trīs ekslibru kolekcijas, kas atrodas Strasbūras Universitātes bibliotēkā, Société des amis des arts et des musées de Strasbourg un Bibliothèque des Dominicains de Colmar.

15 Par ekslibra vēsturi vairāk skat.: Meyer-Noirel, Germaine. L'ex-libris: histoire, art, techniques. Paris: Picard, 1989.

16 Hopkinson, Martin. Ex libris: l'art des ex-libris. Paris: Éd. Bibliomane, 2013.

17 Lotz, François. Joseph Sattler: éléments biographiques, œuvre, ex-libris. Pfaffenhoffen: Musée de l'imagerie, 1988.

18 Sattler, Josef. Deutsche Kleinkunst in 42 Bücherzeichen. Berlin: J. A. Stargardt, 1895.

19 Hamm, Patrick; Wackenheim, Auguste; Hamm, Bénédicte. Léo Schnug: 1878–1933: ses cartes postales, ex-libris et affiches. Colmar: J. Do Bentzinger, 1993.

20 Weill, Alain. L'affiche au temps de l'Art nouveau. Paris: Hazan, 2015.

21 Japon japonismes: [exposition, Paris, Musée des arts décoratifs, 15 novembre 2018 – 3 mars 2019]. Paris: Musée des arts décoratifs, 2018.

22 BNU fondā glabājas daudz plakātu no mākslinieka un Dekoratīvi lietišķās mākslas skolas (Kunstgewerbeschule) pasniedzēja Anrī Solvēna (Henri Solveen, 1891–1956) kolekcijas. Tajā ir vairāk nekā 600 plakātu, kas radīti laikā no 1890. līdz 1950. gadam.

23 Skat. 1984. gada izstādes “Strasbourg à l'affiche, 1895–1930 katalogā. Izstāde norisinājās Strasbūras Vēstures muzejā, kur tika izstādīta Strasbūras Universitātes bibliotēkas, Estampu bibliotēkas un muzeja zīmējumu kolekcija.

24 Skat.: op. cit., Commerce et industrie, p. 51–70.

25 Charles Greiner. Armebal. Varietes Theater, 5. Februar 1898.

26 Emile Schneider. Maskebal in d’r Orangerie for d’Arme, 1897

27 Théo Berst. Ausstellung Farbiger-Dekorationen: Strassburg, [191?]

28 Emile Schneider. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897.

29 Teksta izkārtošanu atkārtoti veic Špindlers 1903. gadā. Skat.: Charles Spindler. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: Mai, 1–31: 1903.

30 Meyer, Anne-Doris; Kostka, Alexandre. Artistes strasbourgeois entre France et Allemagne. In: Laboratoire d’Europe, Strasbourg, 1880–1930. Strasbourg: Éditions des musées de la ville de Strasbourg, 2017, p. 73.

31 Dziļākai tēmas izpētei skat. arī: Stead, Evanghélia; Védrine, Hélène (dir.). L'Europe des revues (1880–1920): estampes, photographies, illustrations. Chapitre VI : L’avènement de l’Art nouveau en Europe. Paris: Presses de l'Université Paris-Sorbonne, 2008.

32 Deustche Kunst und Dekoration, La Revue des arts décoratifs, Art et décoration, The Studio, Kunst und Handwerk, Dekorative Kunst.

33 Das Kunstgewerbe in Elsass-Lothringen. Strasbourg: Ludolf Beust, 1900–1906.

34 Dziļākai izpētei skat. arī: Oléron Evans, Émilie. Art practice and art history in fin de siècle Alsace: the art journal “Das Kunstgewerbe in Elsass-Lothringen”. Journal of Art Historiography, nº 19, décembre 2018.

35 Hazweiess: Organ d. Pharmazeuten-Vereins in Elsass-Lothringen. Strasbourg, 1894–1924.

36 Revue alsacienne illustrée = Illustrirte elsässische Rundschau, 1898–1914 (I–XVI).

37 Der Stürmer: Halbmonatsschrift für künstlerische Renaissance im Elsass. [Hrsg. von René Schickele], 1902, nos 1–9. Strasbourg: Singer, 1902.

38 Skat. rakstus: Schweitzer, Jérôme. Revue alsacienne illustrée. Dictionnaire culturel de Strasbourg: 1880–1930, op. cit., p. 454–455; Richez, Jean-Claude. L'Alsace revue et inventée: La “Revue alsacienne illustré”, 1898–1914. Saisons d’Alsace, 1993, p. 83–93.

39 Skat. rakstus: Elloy, Jean-Louis. Schickele, René (p. 467–469); Jüngstes Elsass (p. 288–289), in Dictionnaire culturel de Strasbourg: 1880–1930, op. cit.

40 Elloy, Jean-Louis; Didier, Christophe. Un éveil difficile: esprit nouveau et revues culturelles dans le Reichsland Elsass-Lothringen. In: L’Art nouveau dans le Rhin supérieur: créer et vivre sans frontières. Karlsruhe: Braun, 2009, p. 20

41 Skat. rakstu: Siffer, Florian; Knoery, Franck. Illustration et art de l’affiche. In: Dictionnaire culturel de Strasbourg: 1880–1930, op. cit., p. 269–271.

42 Knoery, Franck; Siffer, Florian. Les arts graphiques: un foyer strasbourgeois. In: Laboratoire d’Europe, Strasbourg 1880–1930, op. cit., p. 56 –69.

Haut de page

Table des illustrations

Titre Leo Šnugs. Ilustrācija Žorža Špeca darbam “La peste de Guebwiller”. Žurnāls Légendes d’Alsace, 1905. BNU kolekcija
Crédits Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-1.jpg
Fichier image/jpeg, 37k
Titre Emīls Šneiders. Ekslibris P. [Hoffmann]. s. d. BNU kolekcija
Crédits Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-2.jpg
Fichier image/jpeg, 15k
Titre Žoržs Ritlengs. Ekslibris P. Ritleng. s. d. BNU kolekcija
Crédits Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-3.jpg
Fichier image/jpeg, 16k
Titre Pauls Braunāgels, Anrī Bēke. Künstler-Maskenfest, [1908]. BNU kolekcija
Crédits Foto Bnu, Tiesības aizsargātas
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-4.jpg
Fichier image/jpeg, 20k
Titre Emīls Šneiders. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897. BNU kolekcija
Crédits Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-5.jpg
Fichier image/jpeg, 49k
Titre Šarls Špindlers. Žurnāla “Revue alsacienne illustrée vāks, 1904. BNU kolekcija
Crédits Foto Bnu, JPR, CC-BY-NC-SA
URL http://journals.openedition.org/rbnu/docannexe/image/2613/img-6.jpg
Fichier image/jpeg, 15k
Haut de page

Pour citer cet article

Référence papier

Alīna Hauka et Katrīna Sulē-Sandika, « Iespieddarbs un mākslinieks: izdevumi, ekslibri, plakāti un žurnāli jūgendstila laikā Strasbūrā »La Revue de la BNU, 19 | 2019, 110-117.

Référence électronique

Alīna Hauka et Katrīna Sulē-Sandika, « Iespieddarbs un mākslinieks: izdevumi, ekslibri, plakāti un žurnāli jūgendstila laikā Strasbūrā »La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 07 mai 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2613 ; DOI : https://doi.org/10.4000/rbnu.2613

Haut de page
Rechercher dans OpenEdition Search

Vous allez être redirigé vers OpenEdition Search